Mana brāļa pensijas 2.līmeņa uzkrājums Swedbankā ir tikpat liels, cik mans. Darba stāžs man ir par 3 gadiem lielāks. Bet lieta tāda, ka pēdējo desmit gadu laikā brālis dzīvo un strādā ārzemēs, tur arī maksā visus nodokļus un ir ieguvis tās valsts pilsonību. Kā var būt, ka abi esam 2.pensiju līmenī, abiem vienāds darba stāžs, abi esam strādājuši tikai valsts iestādēs un tomēr viņa pensijas uzkrājumi pēdējo 10 gadu laikā palielinās, bet mani - nē. Konsultējoties ar banku, man tika paskaidrots, ka es esot "trāpījusies" neveiksmīgā periodā. Vai tas ir normāls pamats , lai nebūtu pensija? Netrāpīties īstā laikā. Cik lielā mērā pensiju fondu "neveiksmes" ietekmē banku superlielās peļņas? Vaai tad nebūtu godīgi bankām atteikties no mūsu iemaksām pensiju fondos, ja tās kādam netrāpa un netrāpa īstā laikā un vietā.
Ko Latvijas valsts darīs, iespējams nedarīs , ar nabadzībā nodzītajiem Latvijas cilvēkiem? Ja nauda apgrozīsies vien nelielā sabiedrības daļā, vai tad tas neveicinās vispārējo tālāko ekonomikas stagnāciju? Un kā nabadzība iespaidos sabiedrības politisko noskaņojumu?
Esmu satriekta par railbaltica jaunumiem -naudas nav un nebūs, gadsimta dzelceļš paies garām - kā pasakā par čiku. Viens čiks, otrs čiks. Cik ilgi?

Var jau turpināt ticēt zviedriem, kuri smaidīdami katru gadu izpumpē no latvijas lētticīgajiem ļautiņiem vairākus simtus miljonu, bet tad nevajg žēloties, ka svensonu bankā kaut kas liekas nepareizi. Ir citi ieguldījumu fondi un katrs var mainīt savu līdzekļu pārvaldītāju reizi gadā. Es skatos, kā te kuram iet, izvērtēju un mainu- un pagājušajā gadā mans ieguldījums pieauga ~par 20%. Nevaru sūdzēties.

ja viriesiem pensionesanas ir 65 un dzivildze paslaik ir 72 gadi, tad ka studijas viesis iegust 17 un 82gadus?

Ja pasam ir jaseko lidzi kura fonda ieguldit, tad kada jega ir uzturet sos starpniekus un nesakt ari pasam ieguldit?

Joprojam nav iespejams izveidot pensiju iegukdijumu grozu, lai oats iegulditu nevis visas olas viena groza l, bet ieguldit 30% loti riskanti , 30 videji riskanti un 40% loti drosi, bet latvija ir viss pec plana galdina urbeju principa nebaz degunu kur nevajag

atkal Jansonu stundas laika ietekmeli apcakares un nekada jega no raidijuma iznemot paklausities ka Jansonu apcakare

pensiju sistēmā valda pilnīgs bardaks, sabiedrībai nav iespējams pat izsekot un salīdzināt pensiju plāna ienesigumu un inflāciju šajā periodā, par iespēju saprast, ko pensiju plana pārvaldītajā dara ar katra naudu vispār nav ko cerēt.

Vienā vārdā atliek cerēt, ka pensiju pārvaldītājus ierēdņi nedaudz vairak kontrolē, kā citi finanšu shemotajusi, kas sola lielus procentus un mazu risku, izkāpjot no bankas konta naudu