Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Runā, ka katrai pilsētai ir savi tikai šai konkrētai vietai raksturīgi trokšņi. Izklausās pat nedaudz romantiski, bet realitātē paaugstināts trokšņu līmenis atstāj negatīvu iespaidu uz mūsu veselību. Par to, kā sevi pasargāt no vides un sadzīves trokšņiem, kā no tiem izvairīties un kā ar šo troksni sadzīvot, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro AIWA CLINIC otolaringologs-ķirurgs Rihards Urtāns, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš un VCA neiroloģe Dace Bērziņa.

Ivars Vanadziņš atzīst, ka cilvēkiem gan darba vidē, gan arī ikdienā vai izklaidējoties jāapzinās, ka troksnis ir bīstams.

Rihards Urtāns norāda, ka klausīties mūziku austiņās visu dienu ir bīstami.

"Jauniešu vidū trokšņa izraisīta vājdzirdība, kas rodas daudz klausoties austiņās, ir daudz izplatītāka," atzīst Rihards Urtāns.

Mediķi šo dzirdes bojājumu jau var konstatēt, lai arī cilvēks pats to vēl nevar sajust.

"Ražotāji jau dod rekomendācijas, cik ilgi būtu ieteicams klausīties, piemēram, nedēļas griezumā austiņas mūziku. Viena rekomendācija ir klausīties mūziku ar 80 decibelu skaņas intensitāti ne vairāk kā četras stundas dienā. To iesaka arī Pasaules veselības organizācija," bilst Rihards Urtāns.

"Mobilos telefonos ir pieejama aplikācija, kas sarēķina, cik ilgi un cik skaļi cilvēks klausījies, ja šī robeža tiek pārsniegta, automātiski skaņu klusina."

Dace Bērziņa novērojusi, ka pacienti, kuriem pasliktinās dzirde, sākotnēji sliktāk uztver augsta tembra balsis.

Rihards Urtāns skaidro, ka pirmās pazīmes, kad jādodas pie ārsta, konsultēties, vai nav dzirdes problēmas, ir:

• cilvēks fona troksnī sāk grūtāk atšķirt cita teikto;
• ir dezorientācija telpā – ja kāds runā aiz muguras, sāk zust telpas sajūta, grūti orientēties, no kurienes nāk skaņa.