LSM ziņās: Baltijas jūras zivīs joprojām sastopams «vēsturiskais» piesārņojums

Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Dietologi un uztura speciālisti iesaka zivis un zivju produktus uzturā lietot vismaz divas reizes nedēļā. Bet, vai zivis mēs varam uzskatīt par tīru pārtikas produktu? Ir veiktas analīzes vairākām plaši uzturā lietotām zivīm, rezultātus atklājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi vides zinātņu doktore Jana Simanovska, Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošais pētnieks, Jūras monitoringa nodaļas vadītājs Juris Aigars, Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākais eksperts Andris Vaiders un Pasaules Dabas fonda pārstāve Sarmīte Kolāte.

„Pētījumā vērtēja vēsturisko piesārņojumu zivīs un izvēlējās analizēt zivis, ko var nopirkt Latvijā. Pētījuma izvēlējās mencu, lasi, reņģes un pangasiju. Reņģes un menca nāca no Baltijas jūras, pangasija audzēta Vjetnamas fermās, lasis, rakstīts no Atlantijas okeāna, tomēr audzēts Norvēģijā fermās. Pangasiju izvēlējās iekļaut pētījumā, jo daudzi stāsta, ka tā ir ļoti slikta un indīga zivs,” skaidro Jana Simanovska.

Pētījumā vērtēja, cik daudz dzīvsudraba un hlororganisko atliekvielu ir šajās zivīs.

Mūsdienās ir daudz ierobežojumu dzīvsudraba lietošanai, bet agrāk to daudz izmantoja rūpniecībā. Dzīvsudraba koncentrācija jūrā ir neliela, bet tas labi šķīst taukos un uzkrājas jūras dzīvniekos, no vieniem pāriet uz citiem un katrā koncentrācijas pakāpe pieaug. Ja zivi apēdīsim, arī uzņemsim dzīvsudrabu.

Visvairāk dzīvsudraba atrasts mencu aknās. Mazāk pašā mencā. Arī reņģēs konstatēja dzīvsudrabu, bet nekur netika pārkāptas pieļaujamās normas.

Dzīvsudrabu pilnībā neatrada ne pangasijā, ne Atlantijas lasī, kas nāk no fermas Norvēģijā.

Jana Simanovska neiesaka pārāk daudz ēst mencu aknas. Mazu bērnu vecākiem un grūtniecēm vajadzētu iepazīties ar ieteikumiem, kā ēst zivis un kādas izvēlēties.

PVD pārstāvis Andris Vaiders vērtē, ka visticamāk mencas, kurām veikta pārbaude, nav Baltijas jūras mencas, jo PVD ir jau vairākus gadus aizliedzis uzturā lietot Baltijas jūrā zvejotu mencu aknas. Minimālais dzīvsudraba daudzums pārbaudītajās aknās rāda, ka tā nav Baltijas jūras mencu akna.

„Vēl pārbaudīja hlororganisko piesārņotājumu esamību zivīs, kas visticamāk arī ir vēsturiskais piesārņojums, jo tos daudz izmantoja kā pesticīdus un domāja, ka tie ir maz toksiski,” skaidro Jana Simanovska. Ar laiku konstatēja, ka šie savienojumi, vidē nokļūstot nenoārdās un parādās daudz ilgtermiņa ietekmes, ko sākumā nenovērtēja.

Pesticīds DDT nedaudz parādās mencās, noteikti tas ir vēsturiskais piesārņojums. 0,007 mg DDT uz kilogramu ir reņģēs. DDT neatrada ne pangasijā, ne lasī.

Juris Aigars norāda, ka attiecībā uz cilvēku pārtiku nav satraukuma par piesārņojumu zivīs, bet vides viedokļa dzīvsudrabs ir viens no diviem problemātiskākajiem piesārņojumiem.

 

 

Raidījums tapis ar Eiropas Savienības un Eiropas Parlamenta atbalstu.