Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


„Ja cilvēks vēlas ziedot savu orgānu pēc nāves, no ētikas viedokļa vajadzīga viņa piekrišana,” raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina pētniece Signe Mežinska.

Mežinska norāda, ka ikviens savu gribu var paust, reģistrējot savu izvēli Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Otrs – pavaicāt cilvēka radiniekiem. Bez paša cilvēka vai viņa radinieku atļaujas viņa orgānus pēc nāves nedrīkst izmantot. Mežinska arī vērtē, ka cilvēkiem ir daudz mītu un aizspriedumu saistībā ar nāvi, tāpēc neizvēlas ziedot savus orgānus.

Eiropā un Latvijā hroniski trūkst orgānu donoru, un liels skaits cilvēku, kam sirds, nieru vai aknu pārstādīšana glābtu dzīvību, diemžēl mirst tos tā arī nesagaidījuši. Latvijā situācija šobrīd ir kritiska. Kāpēc? Situāciju Latvijā raidījumā Kā labāk dzīvot raksturo un analizē Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes docente Signe Mežinska un zvērināts advokāts Ronalds Rožkalns.

Advokāts Ronalds Rožkalns, atsaucoties uz pētījumu, kas veikts 2009. vadā, norāda, ka Zviedrijā un Nīderlandē ap 70–80 % respondentu snieguši pozitīvu atbildi uz jautājumu, vai piekristu ziedot savus orgānus, Latvijā – tikai 25 %. Biežākie iemesli, kāpēc atteiktos ziedot - cilvēkiem nebija pārliecības, ka ziedošanas un transplantācijas sistēma ir droša. Un arī nedrošība par savu veselību.

„Cilvēka ķermenis nav prece un gūt naudu, pārdodot savus orgānus, nav ētiski,” vērtē Mežinska. "Tā ir dāvana, tā brīnišķīga dāvana, ko varam uzdāvināt, kad tas mums vairs nav vajadzīgs, vai, ja dzīvs cilvēks grib dalīties, bet nav prece, ko var tirgot.”

Pētniece norāda, ka Latvijā visticamāk nevēlēšanās ziedot vai savas gribas nepaušana ir saistīta ar neinformētību par kārtību, kā to var veikt, un neinformētība rada zināmu nedrošību.

 

Raidījumā laikā veiktās aptaujas rezultāti