Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Būtu muļķīgi un pat bezatbildīgi apgalvot, ka sportiskās aktivitātes ir kā alternatīva zālēm, ka tās izārstēs hroniskās slimības un dziedēs traumas bez ārsta palīdzības. Tomēr ir gadījumi, kad sportošana palīdz tikt galā ar ligām, un par to vairāk raidījumā Kā labāk dzīvot. Cik aktīvi esam un kāpēc tomēr izvairāmies no fiziskām aktivitātēm, vērtē sporta medicīnas rezidente Laila Ušacka un Siguldas Opermūzikas un rīkotājs radītājs viens no #beactive vēstnešiem Dainis Kalns.

Kā atrast motivāciju sportošanai arī pēc pārtraukuma vai traumas?

“Ja vīrietis 40 gadu vecumā pārtrauks sportot, tad 50 gadu vecumā viņš vairs nebūs vīrietis," norāda Siguldas Opermūzikas rīkotājs un radītājs viens no #beactive vēstnešiem Dainis Kalns. “Tādai jābūt motivācijai, lai sevi piespiestu mainīt sporta veidu.”

Sporta medicīnas rezidence Laila Ušacka norāda, ka šos argumentus izmanto jaunajiem sportistiem, kuri smēķē.

“Ja netic par plaušu vēzi un infarktu, es piesaucu šo argumentu. Tad parasti sāk ieklausīties,” atzīst Laila Ušacka.

Laila Ušacka arī norāda, ka nevar teikt, ka pilnībā kādas slimības ārstēšanai medikamentus var aizstāt ar sporta aktivitātēm.

Ir hroniskas saslimšanas, kur fiziska slodze ir viens no stūrakmeņiem ārstēšanā, piemēram, cukura diabēts, sevišķi otrā tipa, kas saistīts ar insulīna rezistenci: otrā tipa cukura diabēta gadījumā šūna uz insulīnu nereaģē, bet fiziskas slodzes gadījumā cukurs šūnās iekļūst arī par alternatīviem ceļiem, ne tikai tiem, kurus atver insulīns.

Līdz ar to fiziska slodze pacientiem palīdz mazināt cukura līmeni asinīs. Tāpat fiziska slodze uzlabo insulīna jutību.