Kāpēc mīlulim nāvējoša kaite tiek atklāta pēkšņi un novēloti? Vai vainīga saimnieka nevērība vai ir slimības, kuru attīstību pamanīt nav iespējams, skaidrojam raidījumā Ķepa uz sirds. Raidījuma viesis veterinārārsts Aigars Briņķis.

Pēkšņa sirdstrieka aktīvam, enerģiskam sunim. Dažādi, pēkšņi atklāti ļaundabīgi audzēji – tie ir visbiežākie bēdu stāsti, ko par savu mīluļu aiziešanu atceras viņu saimnieki.

Elīnas Kirilovas 7 gadus vecais toiterjers peķšņi saslima un devās uz citiem medību laukiem 24 stundu laikā.

„Ejot gulēt, vakarā vispār nekas neliecināja, ka būtu kādas veselības problēmas, bet no rīta secinājām, ka sunītis pa nakti ir vēmis. Viņam bijusi vairākas reizes caureja. Pieņēmām lēmumu nekavējoties doties uz diennakts klīniku,” stāsta Elīna Kirilova.

Klīnikā veiktas asins analīzes, iztaustīts vēders, bet nekas aizdomīgs nav atrasts. Līdz pusdienas laikam sunim pielikta sistēma, bet pēc tam abi ar saimnieci devušies mājās. Ārsti mierinājuši, ka iespējams, kaut ko sliktu suņuks ieēdis, un, cerams, paliks labāk. Tomēr stāvoklis nav uzlabojies un ceļš vedis atpakaļ pie vetārstiem.

„Līdz vakaram bija atnākušas analīzes. Aknu rādītāji bija ļoti slikti, sonogrāfijā konstatēja, ka kaut kas ir. Bet īsti kas, nesaprata. Un dakteris pieņēma lēmumu, viņš teica: taisām viņu vaļā un skatāmies, kas tur ir,” turpina suņa saimniece. “Vakarā zvana no klīnikas un saka, ka operācijas laikā ir konstatēts, ka viņam ir plīsis žultspūslis. Un žults šķidrums ir izplatījies pa visu vēdera dobumu un principā saēdis tos orgānus. Un palīdzēt viņam vairs nevar. Tika pieņemts lēmums no narkozes viņu vairs nemodināt.“

Zaiga Zvirbule ir kinoloģe un suņu trenere. Nepilnu piecu gadu laikā viņa atvadījās no diviem mīluļiem – Bernes ganu suņiem. Četrus gadus jaunā Elizabete kopā ar saimnieci trenējās katru dienu. Bija aktīva, vitāla un enerģiska. Zaiga nav manījusi ne mazākās izmaiņas suņa uzvedībā, līdz pēkšņi, braucot mašīnā, sunim kļuvis slikti – sākusies caureja un vemšana.

„Sunīts paliek tāds vājš un negrib īsti pat ēst un dzert. Pie daktera sonogrāfijā konstatēja, ka viņam viss vēdera dobums ir vēža metastāzēs. Tas nozīmē, ka pats sākums vispār nav pamanāms. Visa šī te slimības gaita ir pilnīgi klusa. Neko vispār nemana. Un tikai tad, ja ļaunais audzējs sāk spiest uz kādiem dzīvības svarīgiem orgāniem, vai attiecīgi ir aizņēmis šo orgānu – tur ieperinājies. Tad tikai dzīvniekam parādās šī simptomātika,” atzīst Zaiga Zvirbule.

Operācijas laikā konstatēts, ka vēzis ir piekļuvis jau tik tuvu mugurkaulam, ka nekādas medicīniskas manipulācijas veikt nedrīkst. Zinot, ka beigas sagaidāmas ļoti smagas, saimniece ļāva savam suņukam aiziet. No slimības atklāšanas brīža bija pagājušas četras dienas.

Otrai Zaigas mīlulei Dārtai bija septiņi gadi. Arī viņa bija aktīva un enerģiska visu laiku. Vienīgi – Zaiga novēlusi uz karsto vasaras laiku, ka suns neierasti ļoti bieži maina guļvietu. Kā arī nedaudz dīvaini šķitis, ka strauji pielecot kājās, pēkšņi suns ievaidas, bet pēc tam – ik kā nekas nebūtu bijis aizjož tālāk. Kad pēkšņi Dārta atteikusies no ēdiena, Zaiga nedomājot devusies pie ārsta, jo slikta apetīte sunim nav bijusi raksturīga. Sākumā aizdomas kritušas uz saindēšanos, jo asins analīzēs visi rādītāji bijuši perfekti. Rezultāti liecinājuši, ka ļoti slikts ir aknu stāvoklis. Sonogrāfija šokējusi pat ārstus.

„Vēzis ir liesā. Visa liesa ir 3 kg lielāka, nekā viņai vajadzētu būt. Milzīga masa ar to audzēju iekšā. Bet to principā nekādi nevar konstatēt ātrāk,” komentē Zaiga Zvirbule.

Zaigas Dārta aizgāja trīs dienu laikā.

Elīna, neskaitāmas reizes ir pārdomājusi sava suņa aiziešanu un nav varējusi atcerēties nevienu pazīmi, kas būtu liecinājusi, ka suņa veselībai kaut kas kaiš.

„Pārmetumi sev ir par to, ka varbūt vajadzēja citādāk reaģēt klīnikā. Vajadzēja ātrāk uzstāt uz sonogrāfiju, meklēt palīdzību un konsultēties tajā dienā ar vairākiem citiem ārstiem, bet izmaiņas uzvedībā viņam nebija vispār nekādas,” stāsta Elīna.

Zaiga, ņemot vērā rūgto pieredzi, tagad jebkuru neordināru sava suņa uzvedību pieņem kā trauksmes zvanu un uzreiz dodas uz klīniku veikt viņam asins analīzi un vēdera dobuma sonogrāfiju.

„Tas ir vistrakākais, ka mēs dzīvnieciņam neredzam un nevaram “izkost” to sākumu, lai saprastu, ka viņu var ari ārstēt,” vērtē Zaiga.

 

Raidījumu atbalsta:

Raidījumu atbalsta: