Itūgod ar Latgalīšu kulturys goda bolvu „Boņuks” par davumu latgalīšu kulturys atteisteibā tiks gūdynuots keramikys vacmeistars i ari dzejnīks Voldemārs Voguls. Aiz tuo itūreiz raidejumā runuosim gon ar pošu meistaru i juo sīvu Olgu, gon ari cylvākim, kuri ir labi pazeistami ar juo muokslu i dzeju. Latgalīšu kulturys goda bolvys „Boņuks” organizatoru puorstuove i Latgolys viestnīceibys GORS Muokslinīcyskuos i pasuokumu nūdalis vadeituoja Ilona Rupaine pīzeist, ka izaraudzeit myuža bolvys sajiemieju vysod ir cīšī gryušai, jo praktiski jau kotrys dasaceitais tū koč kaidā ziņā ir peļnejs.

„Kotru godu tei ir lela izaškieršona, kurš nu sajims itū bolvu. Parosti jau teik dasaceiti vairuoki cylvāki, ari itymā godā tī beja treis, četri cylvāki, kas beja dasaceiti itai bolvai. Bolvys organizatori, Latgolys viestnīceiba GORS, nūlēme, ka tys byus Voldemārs Voguls, jo, vysa pyrma, tai ir saguojs, ka pādejūs godūs mums nav tics gūdynuots nivīns keramiks. Tys ir vīns nu īmesļu, vyspuor jau tautys i tradicionaluo muoksla, kai mes niule sokam, namaterialais kulturys montuojums ir juoceļ sauleitē i juoaktualizej. Par itū ir īspiejami daudzi juorunoj, lai napagaist ituos prasmis i omoti… Prūtams, pats golvonais īmeslis, ka Voldemārs ir vīns nu keramikys dižmeistaru.

Vacmeistars, tīšais Oduma Kuopustena i Juoņa Backāna tradiceju puormontuotuojs. Jī jam ir nūdavuši sovys omota prasmis, tū pošu malnū keramiku Voldemārs vīns nu pyrmūs suoce veiduot. Backāns sovpus jam izstuostejs par vysaidom glazurys niaņsem. Itys stuosts ir cīši vierteigs. Taipat ir cīši vierteigi, ka Voldemāra dzymta ari tyrpynoj pūdnīceibys tradiceju kūpšonu, juo obeji dāli, gon Māris, gon Juoņs, veidoj izstuodis.

Pats Voldemārs sarunā ar mums ir atziņs, ka jis pats lānom atsakuop nu ituo omota i atdūd vadeibys grūžus sovu dālu rūkuos.”

Voldemārs ir ari dzejnīks, kurš ar sovim dorbim Ilonu Rupaini sovulaik uzrunuojs ari kai komponisti.

„Jam ir izguojušys pīcys dzejis gruomotys, ir gon taidys nalelys, gon ari vīna taida apjūmeiguoka. Taišni tai, jis mani sovulaik uzrunuoja kai dzejnīks, maņ gon ir tikai vīna kora dzīsme, kurā es izmontuoju juo tekstu, tymā ir gon tautysdzīsme, gon juo dzeja izmontuota. Es saceitu tai, ka juo dzeja ir cīši pateiceiga dzīsmem, jo jei ir eisa, lakoniska, uzrunojūša i tymā ir tei emoceja, ka jei tev pasoka prīškā, kas varātum byut ituos dzīsmis sižets, saturs.”

Voldemāra Vogula pyurā ir pīci dzejis kruojumi; „Iz zvaigžņu tylta”, „Mes vīnā laikā”, „Aglyunas patvārumā”, „Sirdsbolss”, „Dzeiveibas sola”. Vairuoku nu tūs redaktore ir pazeistamuo latgalīšu literate i dzejneica Anna Rancāne, kura ari poša ir ilgus godus pazeistama ar Voldemāru i juo saimi.

„Maņ ruodīs, ka Voldemāra dzeja ir leidzeiga juo pūdim. Tei ir vīnkuorša, bez izskaistynojumu, bez taidu, bīžai viņ navajadzeigu izsmalcynojumu. Skaidra formā, skaidra saturā i ar taidu moralū pastatejumu, kas myusu kasdīnys sabīdreibā nav nimoz tik bīžai sastūpama.

Jei tiešam ir kai taids zvaneņš, skonūšs, cytreiz dūbi, veiriškeigi i ari maigai, ar taidu lelu mīlesteibu pret sīvīti, pret dzymtū Latgolu, pret bārnim. Ar taidu cīši trauslu dvēseli, bet stypru goru... Jis itūbreid sovā dzejā ir unikals. Jam dzeja ir cīši vīnkuorša, bet tymā pošā laikā ari sarežgeita.”

Muzikei i komponistei Guntrai Kuzminai-Juknai ir saleidzynūši daudzi dzīšmu ar Voldemāra Vogula tekstim. Jei atkluoj, ka patīseibā Voldemārs Voguls ir vīns nu meiluokūs juos dzīšmu tekstu autoru.

 „Juo dzejūlus suoču skaiteit pavysam najauši, vaicuoju jaunus tekstus dzīsmem i atrodu Voldemāra dzejūlus. Juo teksti ir cīši vīnkuorši, sirsneigi i cauri kotrai dzejis rindenai ir taida sajiuta, ka vejās latgaliskuo garša. Juo dzeja ir cīši vīglai skaitama i uztverama. Es kai skaiteituojs vysod apbreinoju, kur var tik vīnkuoršai i skaistai pīraksteit. Taidu es ari raugu radeit muzyku ar juo tekstim, gaišu, mīrpylnu i krystalskaidru. Ite juomiņ ari munys vokaluos studejis „Skonai” īmeiļuotuos dzīsmis „Sirdsgunteņa”, „Muna zemeite”, „Kod tevis nav”, „Muna klusuo mīlesteiba”.”

Vysvaira mes Voldemāru Vogulu pazeistam, kai vīnu nu spylgtuokūs Latgolys keramiķu, vacmeistaru. Muokslys viesturneica Evija Vasilevska izsver, ka jam pat vaira pīstuovātu apzeimojums „dižmeistars”.

„Voldemārs Voguls sovu dorbu ar muolu aizsuoce septeņdesmitajūs godūs, i tys beja ari laiks, kod Rēzeknē sovu darbeibu aktivi aizsuoce muokslys viesturnīks Juoņs Pujats. Divejis dižys personeibys Latgolys keramikā. Ni velti J. Pujats vysai bīži ir gastejs pi Voldemāra sātā, ari nakšnuojs i gataviejīs vysaidim Latgolys keramikys pasuocīnim. J. Pujats sovulaik izveiduoja taidu sovu sistemu, kai nūsceit meistaru. Kod cylvāks, kurs struodoj ar muolu ir muoceklis, kod jis ir meistars, kod vacmeistars. Kurā breidī cylvākam kaids tituls pīsader i kū jis var atsaļaut dareit. I ite maņ gribīs saceit, ka Voldemārs Voguls šū te vacmeistara statusu ir pat jau izdzeivuois. Vacmeistars ir taids cylvāks, kurs struodoj ar muolu, kurs pats jādz tū muolu sarakt, izbyuvēt cepli i pīpiļdeit tū. Ir nūdrūsynuojs sev školānus, kuri ari poši jau struodoj. Voldemārs vysus itūs pūsmus jau ir izguojs i pat vēļ vaira. Jis ir ari dzejnīks, literats, uorkuorteigi galants veirīts. Jis vēļ arviņ apmeklej ari vysus Pūdnīku dīnu pasuocīņus. Eistyn dižmeistars!”

Evija Vasilevska izsver, ka Voldemāra davums tradicionalejā Latgolys keramikys atteisteibā  ir nāatsverams.

„Voldemāra Vogula keramika ir eista Latgolys keramika, kurys pamatā ir Latgolys saimisteibys trauku tipi, tūs variacejis. Sovā vizualajā izpausmē tī ir attureigi i vīnkuorsi.

Es vaicoju taidus apzeimuojuma vuordus juo dorbim. Taidi zīmeļnīcyski vīnkuorši, es grybātum saceit. Tī nikod nav nikaidu puormiereibu. Tī vyss ir attureigi – gon kruosuos, gon rūtuojumūs i ornamentacejā. Keramikys teireibai daškierta cīši lela nūzeime… Napastarpynuotai juo dorbūs var īraudzeit atsaucis ir arheologiskū keramiku, kas 90. godūs beja uorkuorteigi populara.”

Jau puora godu kai Voldemārs ar sīvu Olgu ir puorsacāluši iz dzievi Rēzeknē, sovups jūs sātā Rēzeknis nūvoda Leņdžu pogosta „Cepleišūs” saiminīkoj dāli Juoņs i Māris ar saimem. Vysod vīsmīleigī Voldemārs i Olga sarunā pīmiņ, kai aizsasuocs jūs muola stuosts „Cepleišūs”, kai Voldemāram daškierts meistara statuss, izruoda albumus i dzejis kruojums. Taipat Voldemārs izsver, ka ir naaprokstami lapnys par dzymtys turpynuotuojim, kuri ari ir aktivi keramiki.

„Es varu pasalīleit, ka omots ir nūdūts cīšī spūžā variantā… Es pat īvuiceju sovus puišos, kod vēļ bārni beja, kai ar kuojom muolu meiceit.”

Latgalīšu kulturys goda bolvys „Boņuks 2020” padūšonys ceremonejis tīšraide nu Latgolys viestnīceibys GORS byu skotama Latvejis Televizejā sastdiņ, 6. martā, plkst. 21.05. Tymā tiks pazyņuoti vēļ desmit svareiguokūs latgalīšu kulturys nūtikšonu i aktivitašu veiduotuoji i personeibys pārnejuo goda grīzumā.