Dzīšmu stuostu rubrikā itūreiz patriotiskuos nūsaknēs. Tymā, raidejuma “Kolnasāta” vadeituojs, muzikis i muzykys pedagogs Ēriks Zeps kūpā ar latgaliskūs projektu vierzeituoju, dzīšmu kruojuma “Muna dzīšmu gruomota” sastateituoju Edeiti Husari pīduovoj mums vaira dazynuot par dzīsmi “Skaidra volūda”.


“Skaidra volūda” ari ir nu tūs dzīšmu plaukteņa, kuruos sauc par Latgolys himnom i dzīd leluokuos i mozuokuos nūtikšanuos. Dzīsme pyrmū reizi izskanēja 1991. goda Latgolys televizejis muzykys festivalā. Festivals tūgod ari nūtyka pyrmū reizi i tuoļuokūs desmit godus beja leluokuo muzykys nūtikšona Latgolā.


Par dzīsmis pyrmū izskaniešonu 1991. gods augustā izdavumā “Mōras Zeme” raksteits: “Televizejis festivalu varēja vāruot teišā translacejā. Skanēja tautys, goreiguo, simfoniskuo, koru, estradis muzyka. Bez jau vysim labi pazeistamom i īmīļuotom melodijom televizejis skateituoji dzierdieja jaunys latgalīšu autoru dzīsmis, nu kurom E. Rāznupa i A. Rancānis “Skaidruo volūda” kliva par jaunu latgalīšu tautysdzīsmi.”


Ite gon juosoka, ka jau ar pyrmū publikaceju “Mōras Zemē”, kod publicāti ari dzīsmis vuordi i notys (kai atzeist publikacejis autori, gon bez saskaņuošonys ar autorim), saīt drupeit sajukums ar dzīsmis nūsaukumu – notuos ir “Skaidra volūda”, paskaidrojūšajā tekstā “Skaidruo volūda”. Itaidi varianti i vēļ “Skaidrā volūdā” tod dažaidūs vītuos pasaruoda i iz prīšku. Pareizais byutu “Skaidra volūda”.


Tūlaik televizejis festivalā dzīsmi izdzīduoja Andris Baltacs, kurū niu mes zynim nu kai grupys “Baltie lāči” dalinīku, i Aleksandrs Zeimuļs-Priževoits, kurs vaira pazeistams tyka ar Alekša lūmu Juoņa Streiča kinā “Cylvāka bārns”. Aleksandrs kaidā sarunā par “Skaidra volūda” sacejs, ka tymā breidī tei dzīsme nimoz naasūt bejuse dūmuota kai Latgolys himna. Tei bejuse taida vīnkuorša dzīsme televizejis festivalā ar orkestri i divejim latgalīšu puišim, kurim tīpat sūpluok ar radejis mikroponu ari slovonais žurnalists Bronislavs Sprydzāns, kurs īrakstejs dzīsmi. Taidā izpiļdejumā tei vēļ ilgi skanējuse radejā kai apsveikuma dzīsme, nu reizē nasuse lapnumu par latgalīšu volūdu.


Kai tod dzīsme rodusēs? Dzīsmis vuordu pamatā ir Annys Rancānis 1986. godā izdūtajā dzejis kruojumā “Piektdiena” publicātuos poemys “Taisneibas nesējs”, kas veļteita īvarojamajam latgalīšu sabīdryskajam darbinīkam, drūsminīkam Pīteram Miglinīkam, teksts. Kruojums tūlaik izdūts 10 000 eksemplaru, kas skaitejusēs moza tiraža i dreiži izpierkta. Dzīsmis muzykys autors Eugeņs Karūdznīks (eistajā vuordā Eugenijs Ruško) i vuordu izmontuošonu ar Rancāni jis nabeja saskaņuojs, ar tim izadarejs gona patvaleigi, izmainūt tūs pa sovam pruotam.


Ite gabaleņš nu “Taisneibas nesēja” ar autoris originalajim vuordim:
“Dzīd, trailoj mežs, un akmiņs gavilej
tik skaidrā volūdā kai iudiņs olūtā,
zīd maize teirumā un grīze grīž
tik teirā volūdā kai iudiņs olūtā,
un myužam zeme ar mums runuosīs
tik spūdrā volūdā kai iudiņs olūtā!”

Karūdznīka aba eistajā pavuordē kai jau miniejom Ruško biografejis fakts ir juo rodūšums dažaidu pseidonimu izvēlē lirikā izmontuojs Abavietis, liroepikā – Krystužāns, Zamzarāns, prozā – Azarzems, publicistikā Rūškāns, muzykys dorbim Rāznups, instrumentaluos muzykys dorbim – Ritumāns, taipat bejuši dažaidi prīškvuordi – i Juoņs, i Jurs, Eugeņs, Fraņcs voi vīnkuorši tūs pyrmī burti. Interesna ari, ka suokumā kai dzīsmis autors ari pasaruoda Rāznups, nu niu mes vaira runojam par Karūdznīku. Ka stuosteit par komponista dzeivi, tod Ūtruo pasauļa kara laikā juo celi nūvaduši iz Kūrzemi, tod dzeivuojs Reigā, kur struodojs par trauku apgleznuotuoju Reigys porcelana ryupneicā, vadejs ari latgalīšu sadzeivis dzīšmu ansambli “Olūteņš”, bet 1985. godā atsagrīzs Kūrzemē, kur dzeivuojs Sabilis apleicīnē da myuža gola 2003. godā.


Dzīsmi “Skaidra volūda” dzīduojuši cīši daudzi – i “Inga i Normunds”, i “Baltie lāči”, Puncuļu saime, 100gadis bolsi, dažaidi kori i vēļ, i vēļ. Bet pats apzeimiejums “Skaidra volūda” voi “Tik skaidrā volūdā” jau tics par taidu kai arhetipu i dzeivoj sovu dzeivi – sovulaik pi nūsaukuma “Tik skaidrā volūdā” tics ari mozuokumtauteibu nacionalūs kulturu festivals Rēzeknē 2010. godā, taipat i itī vuordi izmontuoti cytuos nūtikšonuos.