Vierbineicys prīškvokorā iz sarunu asam aicynuojuši cylvāku, kurš mums varātum vaira pastuosteit par Leldīnis laika tradicejom, kas montuotys nu seņču, kai ari tūs sovstarpeigū īdarbeibu ar myusu dīnu i kristeiguo pasauļa tradicejom – Latvejis folklorys bīdreibys vaļdis prīšksādātuoju, folkloristu i muziki Andri Kapustu.

„Leluos dīnys svieteisonys ideja, jāgs, nūzeime i simboli, tys vyss ir aizasuocs jau cīši senejūs laikūs. Pyrma daudzu tyukstūšu godu. Drūsai viņ ite var runuot ar tū, kū mes saucam par Neolita revoluceju, kod cylvāki suoce apstruoduot zemi i audzēt sāklys. Zemē apzynuotai īstateit i tod sajimt ražu, tū uzglobuot. Jī suoce īvāruot dobys cyklu. Varātum saceit, ka ni tikai dobys, bet ari vysuma cyklu, izpausmis, kas saisteitys ar saulis gaitu i mienesi. Ar vysu vysumu, jo zvaigznis ari apriņčoj vīnu riņči apliek par godu. Ite mums byutu juosalepnej par sevi, jo mes itū vysu asam saglobuojuši. Myusu tautysdzīsmēs, ticiejumūs i parunuos, i vysā tymā mutvuordu folklorā, kuru tān sauc par namaterialū kulturys montuojumu, tys vyss tī atsarūn, leidz itai pošai dīnai. Juosoka, ka mes asam boguoti i tys ir cīši labi.”

Andris izsver, ka pa ītū lelū laika spriedi mums uzakruojuse pīredze, taipat kluotu folkloriskajom tradicejom guojuse ari kristeiguos religejis pīredze, kas vysleidz kluojās kūpā.

„Mums ir tei laime, ka mes Leldīni varim svieteit dīzgon gara laikā pūsmā, jau kaidu laiceni pyrma vīnaideibu, kod dīna ar nakti ir vīnaida garuma, i leidz pat tam, kod kristīši svietej Jezus Kristus augšanceļšonūs…

Golvonais, ruodīs, ir tei atmūda. Kristīšīm taitod te ir Jezus Kristus augšanceļšonuos dīna. Tys pats ir ari dobā, ar Lelū dīnu cylvāki saprūt tū, ka faktiski zeme suoc mūstīs. Jei atsamūst jaunam dobys atsajaunuošonys, izaugsmis, augleibys i tai tuoļuok cyklam.”

Andris stuosta par tū, kai Leldīnis laiku svietej cylvāki, kuri rauga tū dareit saskaņā ar dobys i vysuma dzeivisziņu.

„Jī ari izmontoj vysu, kū doba jim itymā laikā dūd. Jau puora nedeļu pyrma vīnaideibu. Es lītuošu itū apzeimiejumu vīnaideibys, jo vysaidai apzeimej itūs godskuortu svātkus, bet tuos vīnaideibys dīzgon skaidri paruoda, ka dīna ar nakti ir vīnaida garuma. Taitod teišā saskarsmē ar dobu, jau puora nedeļu pyrma tam teik salaseiti bārzu zori i īlykti, kaba saplauktu, ka gadīnī pošā dobā tys jau nanūteik. Klimatiskī apstuokli tū vysu ītekmej i gods nu goda atsaškier. Tuoļuok ticeiba dobys spākam itymā laikā. Taitod īšona nu reita iz iudini, taidu, kas tak pret sauli, bet varbyut pats svareiguokais ite ir pat tys, ka tei saule atspied itymā iudinī. Tys iudiņs tymā breidī teik izskateits par svātu i ar jū mozgoj muti. Jaunys meitys i na tikai, i tic, ka tys vairoj skaistumu, veseleibu, augleibu i tai tuoļuok. Var saceit, ka vodūšuo lūma itymā vysā ir saulei, saprūtams, teik sagaideits saulis lākts.”

Taipat Andris stuosta ari par senejū kalendaru, kurs tyka laseits nu dobys, piec saulis i mieneša gaitys.  

„Itymā laikā, kod ir pavasaras i ir labi radzams saulis rīts i lākts, ir saleidzynūši kalendari. Tys nūzeimoj, ka kaidā augšuokā vītā īsprauž kolna golā mītu i saulis lākta laikā vāroj kaids ir ānys vierzīņs. Tūlaik sagaida saulis rītu i ari verās, kaids ir vierzīņs mīta ānai. Itys ir vīneigais laiks, kod jī ir iz vīnys linejis. Piec tuo var cīši skaidri i precizi pasceit, kod ir Leluo dīna. Es ari pats asu raudzejs, teišom, leidz pat vīnys dīnys precizitatei, ka ir loba vīta, var nūsaceit tū dīnu, kod dīna i nakts ir vīnaida garuma.”

Andris turpynoj stuosteit par Ledīnis laika tradicejom, izsverūt, ka, izīmūt cauri tradiceju cyklam, cylvāks atsajaunoj i var vīgluokai sasagataveit i suokt jaunu cyklu.

 „Teik izskateits, ka rudinī vuorti iz pasauļa tymsū daļu atsataisa, sovpus pavasarī jī ir juoaiztaisa cīši i deļtuo ir taidys ritualuos darbeibys kai putynu dzeišona. Tei ir alegoreja, tī ir simboli. Taitod jaunī putyni teik aicynuoti šur, bet vacī teik dzeiti paceli. Vacī putyni simbolizej vacū godu ar vysu tū, kas ir pīdzeivuots, bet kas mums vaira nav vajadzeigs, nu kuo mes gribim atsasaceit. Jī teik dzeiti paceli. Taitod ir putynu dzīsmis. Vēļ ir vīna taida darbeiba, kas saucās par rogonu reikļu aizsīšonu. Jam dīgus i īt pi kryumu, aizsīn jūs cīši kūpā. Tys faktiski nūzeimoj vuortu iz tymsū daļu aiztaiseišonu. Tys ir svareigs moments, taitod, Leldīne aiztaisa vuortus iz pasauļa tymsū daļu… Tuoļuok svareigs moments ir pasauļa kūka voi pasauļa kolna atzeimuošona i gūdynuošona. Kas itū pasaula kolnu Leldīnē simbolizej? Tei ir ūla. Zynu i sovā ziņā tī ari ir sova taiseniba, ka ūla simbolizej ari sauli. Bet varbyut par svareiguoks moments ir tys pasauļa kūks ci kolns. Tī ir svareiga treisdaleiba, taipat kai pasauļa kūkam ir saknis, vierszeme – stumbrys i viersyune ar lopūtni, taitod tei otkon tei dabasu vaļsteiba. Ūlai ir leidzeigi, jai ir čaumola, boltonums i dzaltonums. Ituos treis dalis simbolizej pasauļa kolnu. Cīši daudzi kas nūteik saisteibā ar itū simbolu, saprūtams, jis teik duovynuots. Tys faktiski nūzeimoj duovynuot tū pošu spāku, energeju, gudreibu i tai tuoļuok. Nūteik vysaidys ūlu kaujis. Zīdoj ūlys, ari ka šyupelis izkar, ūlu īrūk zemē, pi olūta, kurā muti reitā mozgoj.”

Andris stuosta, ka ūlys Leldīnē teikūt kruosuotys, kaba tom daškiertu sakralū nūzeimi i tuos atškiertu nu kasdīniškuo. Taipat ir ari ar šyupelem aba leigačom, tuos teik puškuotys i padareitys par daļu nu ritualuo elementa.

„Šyupuošonuos ir taids rituals, kod cylvāks kaidu breidi atsarūn vīna stuovūklī, tod īt iz ūtru pusi i atsarūn cytā stuovūklī. Jis ir i augšā i lejā. Ar šyupuošonūs jis sovā ziņā atsateirej nu vacuo, pamat vacū, daboj jaunu spāku i energeju dzeivuošonai jaunajā, kai izceļuodams itymā pasauļa kolnā.”

Andris pīzeist, ka Latgolai Leldīnis svieteišonys tradicejis nu puornūvodūs asūšū eipaši naatsaškier. Daudzi simbolisku tekstu var vaicuot folklorā. Taipat jis izsver, ka dobā nikas nav kai ar nazi nūgrīzts, Leldīni ar vysaidom izdareibom var svieteit vysmoz divejis nedelis, a to i garuok.