Itūgod jau pīktū reizi teik atzeimāta Latgolys kongresa dīna. Tū svātku, pīminis i atzeimejamūs dīnu kalendarā Saeima apstyprynuoja 2018. godā. Ar kū itei dīna svareiga Latgolys i Latvejis viesturē i kas tymā laikā nūtyka, nūguojom dazynuot iz Latgolys kulturviesturis muzeju, kab apsavārtu izstuodi “Pāri slieksnim” i izvaicuotu golvonū kruojuma globuotuoju Renāti Vancāni i viesturnīku Vladislavu Malahovski.

“Ite, Rēzeknē, 1917. godā dzyma Latvejis vaļsts, tī jau beja pyrmī osni, kod beja itei dūma par Latgolys apvīnuošonu ar puorejū Latveju. Itys ir zeimeigs datums vysai Latvejai.”

Ite niu pastuoveigi apsaveramuo, 2017. godā Latgolys kulturviesturis muzejā izveiduotuo izstuode “Pāri slieksnim”, kas ir Latgolys kongresa symtsgadei veļteits izzynūšs materials, kas atkluoj Latvejis viesturei zeimeigus faktus i nūtykumus.

Pyrmais Latgolys latvīšu kongress Rēzeknē nūtyka 1917. gods 9. i 10. majā (piec vacuo styla 26. i 27. aprelī). Tymā Latgolys latvīši lēme, ka viesturiski škiertajai latvīšu tautai juoapsavīnoj vīnā nadolamā vaļstī, kas veiduoja pamatu Latvejis vaļstei i Latvejis Satversmei.