Raidejuma "Kolnasāta" viesturis rubrikā viesturneica Laura Melne itūreiz īsavērs Latgolys teatra viesturis puslopuos.Ituo goda suokumā palyka 100 godu kai Rēzeknē tyka dybynuots Latgolys teatris. Tuo izveide beja vīns nu veidu, kai jaunizveiduotuos Latvejis vaļsts vaļdeiba raudzeja tyvynuot latgalīšus ar puorejim latvīšim. Latvīšu teatra pyrmsuokumi Latgolā ir datejami vairuokys desmitis godu vāluok nikai puorejā Latvejis teritorejā. Par pyrmū amateru teatra izruodi taišni Rēzeknē teik skaiteita 1907. goda decembrī Pīterburgys latgalīšu izvastuo Rūdolfa Blaumaņa luga “Zagļi” latgalīšu volūdā. Pīterburgys Latvīšu Muzykaliskuos bīdreibys pīmārs mudynuoja ari riezeknīšus aktivizētīs i organizēt pošim sovu kulturys dzeivi. Jau 1911. godā Rēzeknē tyka atkluota teatra zāle ar seši symti vītu.


Piec Latvejis vaļsts nūdybynuošonys i Naatkareibys kara nūslāguma izgleiteibys i kulturys dzeive Rēzeknē beja praktiski juoveidoj piļneigi nu jauna. Tryuka i infrastrukturys i cylvāku – izgleituotu kulturys darbinīku i skateituoju. 1920. goda beiguos Ministru kabinets daškiere leidzekļus teatra organiziešonai Rēzeknē, i 1921. goda janvarī dorbu suoce Latgolys teatra studeja. Jau 10. aprelī, pīsadolūt ari vaļdeibys puorstuovim, nūtyka Latgolys teatra atkluošona ar Morisa Māterlinka lugys “Muosa Beatrise” īstudiejumu latgaliski. Tok dreiži teatra vadeibys storpā suocēs nasaskanis, tryuka ari leidzekļu i augustā Latgolys teatris darbeibu puortrauce.


Vāluokajūs godūs teatri raudzeja puorjimt cytys bīdreibys. Eisu laiku Latgolys teatris dorbuojuos kai dala nu Latvejis Kulturys veicynuošonys bīdreibys Rēzeknis nūdalis, piečuok teatri piļsātā atteisteja 1923. godā dybynuotuo Rēzeknis Latvīšu bīdreiba. Tei sevī apvīnuoja tai sauktūs baltīšus aba latgaliski narunojūšūs, pamatā ļuterticeigūs riezeknīšus. Jī izruodis ruodeja latvīšu literarajā volūdā, tok ari piec treis godu darbeibys leidzekļu tryukuma deļ teatra darbeibu puortrauce.


Latgolys teatra atteisteibu nūzeimeigi ītekmēja Rēzeknis tautys noma aba Latgolys tautys piļs atkluošona 1926. godā. Nu tuo laika ari teatris beja daļa nu jaunuo piļsātys kulturys centra i tuo puorraugūšuos bīdreibys. Juosoka gon, ka suokumā ituos telpys naasūt bejušys kulturys piļs vuorda cīneigys, bet āka tyka puorbyuvāta i 1928. goda beiguos tamā atkluoja ari lelu teatra zāli. Leluokuo daļa izruožu nūtyka latgaliski, tok akteru vydā beja na tikai latgaliski runojūšī, kas reizem veiduoja lelu volūdys navīnaideibu vīnā izruodē.


Latgolys teatris pīsaisteja pīredzejušus režisorus nu molys kai Voldemāru Ābramu, Ērihu Laubertu i cytus. Vysaidu īmesļu deļ nivīns nu jūs Rēzeknē ilgi nanūstruoduoja i jūs pīnuokumus iz laiku puorjēme akters Edgars Podiss, kurs kasdīnā beja viersnīks 9. Rēzeknis kuojnīku pulkā, bet teatram veļteja vysu sovu breivū laiku. Teatra darbeibā beja īsaisteiti ari radzamuokī Rēzeknis muokslinīki – kai Francisks Varslavāns, Alberts Filka, Arvīds Egle, Arvīds Zirnis, kas veiduoja dekoracejis. Varslavāns izruodēs pīsadalejs ari kai akters, tok itamā jūmā par jū puoruoks beja juo bruoļs Ontons Varslavāns, kurs laika gaitā palyka par vīnu nu radzamuokūs Latgolys teatra akteru.


Stabilitati Latgolys teatra darbeibā nūdrūsynuoja bejušais Nacionaluo teatra režisors Ernests Feldmanis, kurs dorbu Rēzeknē suoce 1933. godā. Juo vadeibā ari repertuarā pasaruodeja vaira izruožu latvīšu literarajā volūdā. Taipat tyka nūlamts atsasaceit nu deju reikuošonys piec izruožu, kū prese viertēja kai muokslys uzvaru par izklaidi.


Puormainis Latgolys teatra dorbā īnese 1934. goda 15. maja Kārļa Uļmana vaļsts apvārsums. Tyka apvīnuotys obejis leluokuos Rēzeknis latvīšu kulturys bīdreibys: baltīšu Rēzeknis Latvīšu bīdreiba i latgalīšu “Latgolys tautys piļs”. Jau 1934. gods rudinī teatris jaunuos sezonys planūs nūruodeja, ka izruodis ruodeis viņ latvīšu literarajā volūdā, kab styprynuotu vīneibu Latgolā. Tyka runuots ari par Latgolys teatra apvīnuošonu ar Daugovpiļs teatri. Riezeknīši aizastuovēja, ka jūs teatris jau ir suocs i ari turpynuos dorbuotīs vysā Latgolā, izbraucūt ar izruodem ari iz cytom piļsātom i laukim. Latgolys teatra prīšksādātuojs Jezups Bekers ari lyugumā izgleiteibys ministram rakstejs, ka Latgolā vaira kai cytur Latvejā juoatteista taišni latviskuo kultura i nacionalisms vyslobuok asūt propagandejams taišni nu skotivis. Politiskuos policejis puorvaļdis ziņuojumi līcynoj, ka Kārļa Uļmana vieliešonuos asūt bejuse, kab teatris Rēzeknē pastuovātu.


30. godu ūtruo puse beja Latgolys teatra uzplaukuma laiks. Tyka pīsaisteiti profesionali akteri nu Jelgovys i Līpuojis, par pīmāru, Alma Ābele i Nikolajs Krauklis. Teatris regulari brauce vīsizruodēs na viņ pa Latgolu, bet ari Vydzemi i tyvuokū Zemgalis apleicīni. Sezonā teatris nūspēlēja ap 100 izruožu, nu kurūs viņ catūrtuo daļa nūtyka Rēzeknē. Tok finansialūs leidzekļu vysod tryuka, ari sadzeivis apstuokli nabeja vīnkuorši – akterim bīži iz skotivis beja juospēlej pošim sovuos drēbēs, eipaši kostimi tyka nūdrūsynuoti tikai viesturiskuom lugom. Vīgli nav bejuši ari izbraukumi, kur bejs gryuši aizbraukt, reizem daguojs nakšņuot pat dzeļžaceļa stacejā. Tū nadaudzi atrysynuoja fakts, ka 1936. godā teatram tyka pīškierts sovs viļcīņa vagons. 1937. godā Latgolys teatris izruodi “Jēkabs Saltups” paruodejuši ari Reigā, kur izapeļnejuši atzineibu, koč ari ar pībiļdi, ka, saprūtams, vēļ ir kur augt. Par vīnu nu vysu laiku kruošņuokūs teatra izruožu var nūsaukt Raiņa lugu “Indulis un Ārija” 1938. godā, kas izmoksuoja ap 3000 latu, tok bejuse muokslinīcyski augstvierteiga. Nu skaiteituoju gon reizi pa reizei varēja dzierdēt puormatumus par latgalisku izruožu tryukumu.


Kod 1937. godā Latgolys teatri pamete Ernests Feldmanis, jauns režisors natyka īcalts, bet tyka pīaicynuoti vairuoki režisori. 1940. godā režisora omotā debitēja ari akters Ontons Varslavāns, kurs beja vīns nu pyrmūs latgalīšu režisoru. Beja paradzāts, ka rudinī jis suoks ari vuiceitīs režiju Reigā. Tok vysus planus puortrauce Latvejis okupaceja 17. junī. Septembrī par Rēzeknis Latvīšu bīdreibys “Tautys piļs” likvidatoru tyka īcalts taišni muokslinīks Francisks Varslavāns, kurs pyrma tuo pats beja tamā dorbuojīs. Progresivuos dorba inteligencis Rēzeknis komitejā dorbuojuos ari juo bruoļs Ontons Varslavāns. 1940. goda rudinī Latgolys teatris tyka slāgts. Sovuos napublicātajuos atmiņuos, kas globojās Latgolys Kulturviesturis muzejā, Ontons Varslavāns teatra sliegšonu nūsaucs par naattaisnojamu, oplomu i napuordūmuotu sūli.