Stuosteisim par Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks 2018”, tuos sajiemiejim i svineiguos ceremonejis nūtikšonu.

Ar īvarojamū Latgolys i Latvejis muokslinīku, kuram ituo goda martā gaidoms 75 godu jubilejs, Latvejis Muokslys akademejis profesoru, Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolys direktoru i “Boņuka” bolvys par myuža īguldejumu latgalīšu kulturys atteisteibā sajiemieju Osvaldu Zvejsalnieku sasatyka Lāsma Zute.

Kai stuosta pats muokslinīks, Rēzeknē jis suocs dzeivuot pyrma 50 godu, izreiz piec studeju pabeigšonys Latvejis Muokslys akademejā.

"Asu pateiceigs Dīvam i liktiņam, ka tai saguoja, ka es pyrma pīcdesmit godu tyku Rēzeknē. Nikur cytur maņ nabyutu bejs lobuok. Asu cīši pateiceigs Rēzeknei i rēzeknīšim."

Osvalds atkluoj, ka zeimiešona jū interesiejuse jau nu bierneibys i tai tys pamozom ari puoraudzs koč kamā leluokā i nūpītnuokā.

"Bejuši vysaidi apstuokli, kas tū ir veicynuojuši, saprūtams, beja cyti laiki. Muokslys i muokslinīku prestižs sabīdreibā beja pavysam cyts. Bet, nasaverūt ni iz kū, ka maņ niule koč kaids “hotabičs” ļautu suokt vysu nu gola, es vysā vysu dareitu taipoš.

Maņ patyka zeimēt i maņ ari nivīns natraucēja, nalīdze. Vys tik beja problemys ar vysaidom lītom, kas šudiņ ir gryuši saprūtamys – papeirs, kruosys i tml., jo tī beja pieckara godi, kod nikuo eisti nabeja. Školā īdeve būrtneicu i vyss, veikalā nikuo nabeja. Reigā vēļ varēja dabuot, bet ite iz vītys nikuo nabeja."

Osvalds ir muokslinīks ar sovu, sovpateigu rūkrokstu, kuram rakstureigys spylgtys kruosys i pādejūs godūs juo dorbi kliust arviņ kruošņuoki i pamonomuoki.

"Vysu myužu struodoju ar kruosom, nūsprīgoju kruosys. Vīns nu veidim ir ari cīši spylgtai tū dareit, panuokūt gleznai emocionalu skaniejumu taišņi caur spylgtumu. Caur klīdzīni panuokt tū nūskaņu i kompoziceju, kaba glezna skaneitu. Poša par sevi kruosa vēļ nikuo nanūzeimoj."

Osvalds Rēzeknē i Latgolā ir stuoviejs kluotu i aktivi īsasaistejs pi daudzu nūzeimeigu projektu i nūtykumu. Nazkod taišni jis beja tys cylvāks, kurš kūpā ar kolegim i audzieknim nu propulšonys izgluobe Rēzeknis Muokslys nomu. Itū pats muokslinīks viertej kai vysa svareiguokū. Taipoš jis atzeist, ka par myuža īguļdejumu sajimtais muola “Boņuks” jam asūt cīši svareigs.

"Lai cik tas varbūt nasalyktu čudnai, maņ tys nūzeimoj cīši daudz. Man ir Trīs Zvaigžņu ordenis i Rēzeknis gūda pylsūņs. Eipaši tagad, iz vacumu, arviņ duorguokys i nūzeimeiguokys palīk taišņi sovu laužu dašķiertos bolvys, jūs viertejums."

***

Gunys Igavenys sižetā klausitēs par Latgolys viestnīceibā GORS nūtykušū Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2018” svineigū ceremoneju. 24. februara vokorā ite jau vīnpadsmitū reizi tyka padūti muola “Boņuki”, kas atainoj Juoņa Streiča kinys “Cylvāka bārns” Boņuka tālu. Kas gods tūs sajem personeibys, nūtykumi, aktivitatys i projekti, kas pārnejā godā beja eipašuoki, veicynuoja latgaliskū kulturvidi i latgalīšu volūdu.

Kai vysod “Boņuka” svineiguo ceremoneja ir vīta i laiks, kod cīši daudzi latgalīšu, latgaliskuo patriotu i meiļuotuoju, kai vītejūs, tai puornūvadnīku sabrauc vīnuvīt, tai pīzeist ari apmaklātuoji

"Īspaidi maņ vysod ir sylti, taidi gimeniski, jo itymā vītā var sajust taidu latgalīšu kulturys bleivumu kai nikur, nikod navar vīnā laikā i vītā sajust."

Storp aizvadeituo goda desmit spylgtuokūs i plotu rezonaņsi dabuojušūs latgaliskuos kulturys nūtykumu i projektu 2018. godā atzeiti ari Anna Rancāne i juos dzejis kruojums “Prīca i klusiešona”, latgalīšu muzykys grupa “Bez PVN”, dzīsminīks Kārlis Kazāks ar raidejumu “Dzirdi balsis ar Kārli Kazāku”, kas atkluoja ari latgalīšu volūdys izlūkšņu skaistumu, i apvīneiba “Latgalīšu Reps”. Taipoš diveji “Boņuki” aizceļuoja iz Zīmeļlatgolu pi Slišānu saimis puorstuovu. Vīns Annelei Slišānei par projektu #100dečiLatvijai, kur leidz ar audiejis 100 unikalim i sovpateigim dečim pārn izdūdūta ari gruomota, kurā atkluots kotra deča topšonys stuosts. Sovpus ūtrys Andrim Slišānam ar saimi, kuri pārn eipašūs pasuokumūs pīminēja tymā saulē nūguojušuo dzejnīka i sabīdryskuo darbinīka Ontona Slišāna septeņdasmytū godadīnu, gruomotā “Vuss apleik maņ munā volūdā skaņ” apkūpojūt i izdūdūt bārnim veļteitūs dzejūļus nu kūpumā pīcpadsmit Ontona Slišāna gruomotu.

"Stypri lels prīks. Maņ beja prīks par muosu, jo tuo lykuos, ka muosai byus “Boņuks”. Bet par ūtru maņ cīši lels prīks i puorsteigums. Mes tū taisejom Ontona pīmiņai, na jau “Boņuka” deļ, bet saguoja ari “Boņuks”," tai pīzeist pats Andris Slišāns.

Pi “Boņuka” tyka ari bārnu dzīšmu gruomota i diskys “Zalta puče” i ari latgalīšu kulturys aktivists i muzikis Arņs Slobožanins – itūreiz par dokumentalū kinu “Latgalīši Pīterpilī”.

"Ilgus godus “Boņuki” maņ beja par muzyku, bet itūgod pyrmū reizi “Boņuks” par dokumentalū kinu. Respektivi, es izmontoju sovu pamata izgleiteibu, kas ir viesture. Tei mīlesteiba pret Latgolu napuorīt, mīlesteiba iz Mikeļa Bukša, Fraņča Trasuna i Fraņča Kempa dorbu, iz latgalīšu atmūdu Pīterpilī, i tys ir tikai pyrmais stuosts. Tei ir jauna puslopa munā dzeivē. Tys ir lobs nūviertiejums. Pateikami. Tys dūd ari stimulu dorbuotīs tuoļuok itymā jūmā. Byus kina, kuru vystycamuok izruodeis ari Latvejis TV, Latgolys kongresa dīnā, kuru Saeima jau ir pījiemuse oficiali. Skaidruos vysys kongresa nūtikšonys. Byus ari vēļ vīna kina, ari par latgalīšu darbeibu kaidā cytā vaļstī, bet vaira par itū cikom naatkluošu."

Sovpus ituo goda jaunumu, boltū muola “Žyku” kai latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv skaiteituoju simpateja sajieme rekonstruātuo Vydsmuižys sīvys tārpa autore Iveta Seimanova.

Cyta storpā ari poši bolys reikuotuoji vēļ rauga saprast i atrast vysa pīmāruotuokū ceremonejis formu, bolvys sajiemieju skaitu, pretendentu izviertiešonys procesu, nominaceju byušonu ci nabyušonu i cytys svareigys lītys.

***

Vuordineicā Ilze Sperga i Arņs Slobožanins itūreiz runuos par vuordu “Boņuks”, ka niule vysim asociejas na viņ ar slovonū latgaliskuo kinys “Cylvāka bārns” varūni Bonifaceju Paulānu, bet ari ar Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks”. “Boņuks” patīseibā ir hipokoristika aba saeisynuota, vysaidi puortaiseita vuorda forma. Boņuks – sovs, sovpateigs vuords, kuram prīškā vēļ lels ceļš īmams. Boņuks pīsoka ceļu.