Latgolā pi zineibu dīnys i Storptautyskuos školuotuoju dīnys ir vēļ kaida eipaša, školuotuojim veļteita dīna – Nikodema Rancāna bolvys školuotuojim padūšonys dīna. Itūgod Rēzeknis Tehnologeju akademejis telpuos tei Latgolys izcyluokajim pedagogim tyka padūta jau pīktū reizi. Nu kūpumā dasaceitūs vaira nikai treisdesmit nominantu, golvonuos bolvys vysaiduos kategorejuos sajieme seši školuotuoji, taipoš vēļ pīcim pedagogim tyka padūtys eipašuos Izgleiteibys i zynuotnis ministrejis pateiceibys.

Izgleiteibys i zynuotnis ministre, vīna nu Nikodema Rancāna bolvys organizatoru Ilga Šuplinska: „Nasaverit, ka jums ir tikai atzineiba i natykot da bolvai, bet tys zeimoj, ka cylvāki par jums dūmoj, guodoj i nūteiktai kūpai jius asat na tikai pīmārs, bet lobuokais kas ir... Maņ redzīs, ka var drūši saceit, ka mums itymā briedī ir īsadevs īdybynuot latgalīšu školuotuoju dīnu.”

Bolvu, kas teik padūta par latgaliskuos vidis veicynuošonu školā, itūgod sajieme Daugovpiļs Vīneibys pamatškolys školuotuoja Lūcija Vaivode. Latgaliskū bārnim i jaunīšim Lūcija vuica caur tautysdzīsmem i folkloru. Kai atkluoj poša školuotuoja, ar folkloru jei struodoj jau 30 godu. Atguodoj Lūcija:

„Nazkod, ka es suoku vuiceitīs pi Terēzejis Brokys, jei ari caur tautysdzīsmi myus īvede latgaliskajā kulturā i caur itū ari es niu raugu īsēt sovūs bārnūs tū siekleņu, kura augs i zeļs tuoļuok...”

Konkursa reikuotuoju atzineibu par veiksmeiguokū jaunuo pedagoga debeju i radūšu pīīšonu školānu dorba tykuma audzynuošonā i omotu apvuiceibā tyka padūta Viļānu Muzykys i muokslys školys školuotuojam Mārtiņam Dzindzukam. Puordūmuos par školuotuoja profeseju i tū, kas jaunīti pošu pamudynuojs tai pīsavērst doluos pats Mārtiņš.

 „Asu saprats, ka vys tik, struodojūt školā, pats golvonais ir apsazynuot, ka apliek ir cylvāki, kuri tevi vysod atbolsta i struodoj ar tevi, nūviertej, jo tod tu saprūti, ka tū, kū tu dori, vajag ari cytim... Es redzieju, kaids ir muns školuotuojs, saksofona specialitatis školuotuojs, i es vīnkuorši gribieju byut taids pats kai jis. Jis bejai orkestra dirigents, clvāks kurš jādz spieļuot. Ir gryušuoki, bet ir ari vīgļuoki dorbi, bet itys ir pats pateikamuokais, kod piec īskaitis ci vuiceibu goda beiguos pi teve atīt pats školāns i pasoka: „Paļdis, školuotuoj!” I navajag ni pučis, nikuo, tikai vīnu ļelu paļdis.”

Nikodema Rancāna bolvu pyrma pīcu godu īdybynuoja Latgalīšu kulturys bīdreiba. Taipat kai tūlaik, ari šudiņ svineiguo nūtykšona tyka reikuota Rēzeknis Tehnologeju akademejā. Vīna nu organizatoru, niu ari Izgleiteibys i zynuotnis ministre Ilga Šuplinska pīzeist, ka suokūtnejī bolvys padūšonys mierki, pryncypā, asūt sasnēgti. Turpynoj Ilga.

„Eistineibā tys pīteikumu skaits, kas ir ap 30, ir gona lobs, vaira ari varbyut navajadzātu, jo tod, kod tu losi pīteikumus, tu redzi, ka nu tūs 30 vysmoz desmit pat pīcpadsmit ir taidu, kas ir ituos bolvys cīneigs. Nav jau tai, ka tī cyti nav cīneigi, bet vystik bolvu sajiemieji, verūtīs piec jūs darbeibys amplitudys, īt plošuok.

Vīns nu svareiguokūs īgivumu, ka itys
konkurss ir kai stimuls. Es doru na jau deļ bolvys, bet vys tik, vysim ir
pateikami, ka jūs pamona i tod jim ir cyti apgrīzīni, ūtrei elpa, saucit kai
gribit. Teišom itūgod beja daudzi školuotuoju, kurus es redzieju pyrmū
reizi. Tys stimuls, kas jim ir, dareit i dareit nu sirds ari ir bolvys
pamataizdavums.”

Taipat organizatori atkluoja, ka jau nu pyrmsuokumu ir vairuokys regiona pošvaldeibys, kas vysod atbolsta svineigū nūtikšonu, itūgod atbaļsteituoju ryndai pīsavīnuojs ari Latgolys planavuošonys regions, kū organizatori viertej kai svareigu i lobu zeimi laikim iz prīšku. Turpynoj vīns nu bolvys organizatoru Jurs Viļums.

 „Tys ir cīši svareigi i zeimoj, ka itei bolva nav tikai vīnys bīdreibys iniciativa, ka tei ir kūpeiga Latgolys nūtikšona. Tod tai ir ari leluoks svors pošu školuotuoju acīs. Ūtra līta, kū es grybu pasceit, ka pasuokumam, kurš ir na vīnys pošvaldeibys, bet gon vysys Latgolys, tod byutu labi, ka byutu koč kaids kūpejs budžets, kurš ir voi nu pi Latgolys planavuošonys regiona, voi koč kur cytur... Latgaliskom lītom juobyut planavuotom i finansātom.”




***

Viesturis rubrikā Kaspars Strods, turpynojūt izgleiteibys tematu, pīduovoj īsavērt vīnys nu pyrmūs augstuokuos izgleiteibys īstuožu Latgolā viesturis puslopuos – Rēzeknis Vaļsts školuotuoju instituta viesturē.

„Augstuokuos izgleiteibys pyrmsuokumi Rēzeknē vaicojami jau Pyrmuo Pasauļa kara laikā, kod 1917. godā ite nūtyka pyrmī latgalīšu školuotuoju sagataveišonys kursi. Taidi kursi Rēzeknē nūtyka ari cytus godus i pi tūs organiziešonys pīsadaleja pazeistamuo kulturys i piečuok ari izgleiteibys  darbineica Valērija Seile.”

Izgleiteibys ministreja 1925. godā apstyprynuoja jaunū Rēzeknis Vaļsts školuotuoju institutu, kuram dreiži viņ tyka izbyuvāta ari jauna sāta. Jau 1927. godā vuiceibspāki puorsacēle iz jaunom ākom.

„Tūpūši pedagogi ite studieja vysaidus prīkšmatus, tūs vydā ari latgalīšu volūdu, kas kūpejā studeju  planā beja īkļauta zam nūsaukuma „Latgalīšu izlūksne”. Suokumā tū pasnīdze Benidikts Tučs, piečuok juo sīva Antonina Tuča. Kursi nūtyka leidz pat 1934. godam, kod piec Kārļa Ulmana apvārsuma jū izjieme nu studeju plana i tī tys vaira nikod ari naatsagrīze. Beja ari vysaidi uorpusstuņžu puļceni, kurūs vydā pretalkohola kusteibys puļceņš „Klints”.”

Rēzeknis Vaļsts školuotuoju instituts beidze pastuovēt 1944. godā.

„Tuo darbeibys laikā tū pabeidze vairuoki Latgolā pazeistami cylvāki, tūs vydā dzejneica Marija Andžāne, literaturzynuotnīks Stepons Seiļs, rakstnīks Ontons Rupaiņs i daudzi cyti. Pryncypā tys beja jaunū pedagogu i izgleituotūs cylvāku kaļve, kuri piec tom veiksmeigi īsakļuove vysaiduos izgleiteibys institucejuos, lela daļa – vysaiduos Latgolys školuos. Institutu deveņpadsmit darbeibys godūs absolvieja 589 jaunī pedagogi. Piec kara vacajā instituta ākā izveiduoja pedagogiskū školu, tod internatškolu, sovpus piec Latvejis vaļsts naatkereibys atjunuošonys tei kliva par muojvītu niulinejai Rēzeknis Tehnologeju akademejai, sovulaik Rēzeknis augstškolai.”