Pyrma puora mienešu "Kolnasātys" viesturis rubrikā dzierdējem stuostu par Latgolys teatri, kurs atsaroda Latgolys tautys pilī Rēzeknē. Itūreiz viesturneica Laura Melne pīduovoj izzynuot vaira par pošu tautys pili, kas tyka veiduota kai storpkaru perioda Latgolys kulturys centrys.

Kod pyrma 100 godu piec Naatkareibys kara nūslāguma Rēzeknē nūsastyprynuoja mīreiga dzeive i suoce atsateistēt kultura, lela problema beja tuos nūtikšonom pīmāruotu telpu tryukums. Rēzeknē beja vajadzeigs tautys noms. 1923. goda 8. novembrī nūtyka pyrmuo vītejūs kulturys veicynuošonys bīdreibu dalinīku i sabīdryskūs darbinīku apsprīde. Jī īvielēja komiseju, kurei nūsprīde leidzekļu vuokšonai sareikuot "bazaru" i teatra izruodi. Cytā godā pabolsts tyka lyugts vaļdeibai i piec tuo sajimšonys ari nūpierkts zemis gobols tautys noma celtnīceibai.

1924. godā izaveiduoja Rēzeknis Tautys piļs ceļšonys bīdreiba, kurū vadeja Jezups Trasuns. Tautys piļs projektu izstruoduoja arhitekts Arnolds fon Maidels. Tys beja cīši grandiozs - teatra zāle ar 800 sādvītom, atseviška koncertzāle, restorans, veikali. Tok leidzekļu trykums lyka bīdreibai pījimt lāmumu, ka lobuok ir pierkt jau kaidu asūšu āku, na ceļt Tautys pili nu jauna.

1926. godā bīdreiba par 96 600 latu nūpierka pyrma kara kai teatri izmontuotū aba tai sauktū Losāna sātu, kai ari tai kluotyn asūšū pūļu gimnazejis āku, saimisteibys kuormus i sadu, kas atsaroda Bruoļu Skryndu i Gluobieju īlys styurī. Jau div mienešus piec nūpierkšonys, 24. oktobrī, Tautys nomu atkluoja ar Latgolys teatra izruodi „Indrāni" i svineigom vakariņom. Piec tuo ākā suocēs nūpītni puorbyuvis dorbi. Akters Ontons Varslavāns atmiņuos roksta, ka telpys kulturys pasuokumu reikuošonai da tuo nav bejušys kulturys piļs vuorda cīneigys, raksturojūt tū kai “škiuņam leidzeigu sorkonu ceglu sātu”. Gareidznīks Juoņs Velkme, kurs bīdreibys darbeibys suokumā beja tuos kasers, rakstejs, ka āka sastuoviejuse viņ nu četrstyurainys teatra telpys i garderobis. Telpys bejušys šaurys i nagleitys, skotive īkuortuota primitivai, bet zem skotivis asūšuos gierbtuvis i grimātovys atguodynuojušys putekļainu, ladaini soltu pogrobu.

Nu suokuma Tautys piļs puorbyuvis plana izstruoduošona tyka uztycāta Fraņčam Kempam, tok juo īcere naizapeļnēja bīdreibys vadeibys atbolstu. Telpys ruodejušuos puoruok šaurys i saspīstys, nu uorīnei tryucs īspaideiguma. Projektu puorstruoduot uzdeve Rēzeknē dzeivojūšajam arhitektam Pāvelam Pavlovam.

Tautys piļs celtnīceibā izmontuoja vītejūs materialus: ceglus nu Kalkūnu, akmiņus, kū pīvede apleicejī zemnīki, kūkus nu Janopolis syla. Piec Pavlova projekta puorbyuvātuo āka beja daudzi pīticeiguoka par Maidela projektu, tok plašuma ziņā pamateigi puorspēje Kempa projektu. Pyrmajā stuovā atsaroda teatra zāle ar lelu foaje, ūtrajā – vēļ vīna zāle, apsprīžu telpa, kai ari vaļdis sēdem paradzātys telpys ar vysom ierteibom. Skotuvis izbyuvē i tehniskajā īkuortuojumā nūtyka konsultacejis ar Dailis teatra specialistim Reigā. Pavlova projekts arhitekturys literaturā teik raksturuots kai vīns nu veiksmeiguokūs attīceiguo laika “klasicizātuo” historisma paraugu ar lykumsakareigu, piecteceigu raksturu, kas ļuove sasnēgt nūteiktu muokslinīcyski emocionalū efektu.


Tautys pili ar teatra izruodi atkluoja 1928. goda Zīmyssvātkūs, tok oficiala tuos atkluošona beja paradzāta viņ 1929. goda vosorā, kod tyka planavuots pabeigt vysus dorbus. Tok tū piečuok atlyka iz 17. novembri, kod iz atkluošonys ceremoneju i Latgolys teatra izruodi “Nūgrymušuo piļs” aicynuoja ari Vaļsts prezidentu Gustavu Zemgalu i cytus augstus gostus.


Atkluošona napaguoja bez konfliktu. Kristeigi nūskaņuotūs apryndys beja sirdeigys, ka Latgolys tautys piļs tyka atkluota bez tam veļteita dīvkolpuojuma. Tei beja tikai vīna nu izpausmu redzīņu atškireibom storp kristeigū i progresivū Latgolys inteligenci, kas 20. godūs beja cīši izteiktys. Škeļšonuos nūtyka ari bīdreibys "Latgolas tautys piļs" bīdru vydā i reizem beidzēs pat tīsā. Kristeigūs laikroksts “Latgolas Vōrds” vysu laiku kritizēja bīdreibys vadeibu. Gazetā regulari pasaruodeja roksti par tautys piļs izsaimnīkuošonu, lelajim porodim i lelajom olgom. Kritiku "Latgolys Tautys piļs" vadeiba izapeļnēja ari nu tai sauktūs baltīšu apryndu, par pīmāru, Daugovpilī izguojušajom gazetom latvīšu literarajā volūdā, kas puormete bīdreibai separatismu. Piec tautys noma atkluošonys taišni bīdreibys “Latgolas Tautas piļs” rūkuos beja nūzeimeiguokuos Rēzeknis kulturys dzeivis nūtikšonys, Tautys pilī nūtyka leluokī pasuokumi.

Bez Latgolys teatra bīdreiba organizēja ari sovu jauktū kori. Suokumā tam navarēja atrast dirigentu, partū ka vadeiba asūt gribiejuse atrast eistu meistaru. Bīdreibys vadeituojs Jezups Trasuns izzynuojs, ka ilguoku laiku bez dorba sova rakstura deļ ir labi zynomais dirigents i komponists Emilis Melngailis, i prats jū pīrunuot struoduot Rēzeknē. Melngailis dorbu suoce 1929. goda pavasarī. Jau iz pyrmū mieginuojumu atguojuši 50 potencialī dzīduotuoji i tūs pulks vys audzs. Melngailis izveiduoja spieceigu kori, kū aizveds ari koncertturnejā iz Reigu. Tī dirigents pīdzeivuojs eistu triumfu, paruodūt reidzinīkim, kaidu talantu jī ir pagaisynuojuši. Lykumsakareigai, ka piec tuo Melngailis sajiems dorba pīduovuojumu golvyspiļsātā par daudzi leluoku olgu i Rēzekni pamets. Piec juo Latgolys tautys piļs kori dirigēja Sergejs Duks. Tautys piļs telpuos dorbuojuos ari muzykys škola.

1933. godā Jezups Trasuns zaudēja vairuokuma atbolstu i par bīdreibys vadeituoju īvielēja Jezupu Bekeru. Itamā laikā bīdreibai naguoja vīgli -Tautys piļs ākai draudēja pat ūtrupe, tok bankai porods vys tyka sagts. Iz laiku ākai bejuse atslāgta elektreiba i peļneišonys nūlyukā telpys tyka izīrātys kinoteatram "Kristal".

Piec Ulmaņa apvārsuma latgalīšu kulturys bīdreiba "Tautys piļs" tyka apvīnuota ar Rēzeknis latvīšu bīdreibu, kurā da tuo dorbuojuos Rēzeknē dzeivojušī puornūvodu latvīši. Nu 1935. leidz 1940. godam bīdreibu vadeja Latvejis Bankys Rēzeknis nūdalis puorvaldnīks Ontons Velkme. Vaļdē parosti beja ari cyti Rēzeknis īriednīceibys i garnizona puorstuovi, katuoļu gareidznīceibys puorstuovs, Rēzeknis piļsātys golva i apriņča vacuokais. Izveiduoja ari treis komisejis: teatra, saimnīcyskū i kulturalū, kas atbiļdēja par biblioteku, lekceju organiziešonu i cytom kulturys nūtikšonom. Tok bīdreiba vys vaira i vaira suoce atsasaceit nu latgaliskuo - tuos nūsaukums niu beja Rēzeknes latviešu biedrība "Tautas pils", pasuokumi i izruodis vairumā nūtyka latvīšu literarajā volūdā. Leluokais latgaliskais pasuokums nūtyka 1935. godā, kod Latgolys atbreivuošonys svātku ītvorūs i ari par gūdu 30. godadīnai nu pyrmuos latgalīšu gazetys “Gaisma” izīšonys Tautys piļs telpuos nūtyka latgalīšu gruomotu i presis izstuode, kurū organizēja Latgalīšu Školuotuoju centraluo bīdreiba. Nu 1938. goda vysi pasuokumi pyrma tūs nūtikšonys beja juosaskaņoj ar Rēzeknis apriņča prīšknīku. Lai ari Tautys pilī regulari nūtyka veiksmeigys nūtikšonys, tuos vadeiba taipat vysu laiku ceinejuos ar finansialuom gryuteibom. 1940. goda rudinī kod piec padūmu okupacejis Tautys piļs tyka nacionalizāta. Rēzeknis bombardiešonys laikā 1944. goda aprelī piļs smogi cīte. Piec Ūtruo pasauļa kara tei tyka atjaunuota jau kai Rēzeknis kulturys noms.