Jau padsmit godu muzikis i muokslinīks nu Šveicis Vincents Flikigers (Vincent Flückiger) regulari brauc iz Latveju, kai ari kas vosorys kaidu laika šaļti kūpā ar dzeivisbīdri, čelisti Ilzi Gruduli pavoda Latgolā, Ilzis dzymtys sātā Rībeņu nūvoda, Seiļukolna pogosta “Teilānūs”. Vys tik, kai atkluoj pats muokslinīks, tikai pyrma puora godu jam pasaruodejuse interese taišni par vīteju kulturu i latgalīšu volūdu. Niu Vincents, cīši tycams, ir vīneigais šveicīts, kurš jādz runuot i skaiteit latgaliski.

Vincents Flikigers par Latgolu soka tai: „Doba, mīrs i dzilis saknis, tei ir munys sīvys dzimtine...”

Muokslinīks Vincents Flikigers stuosta, ka vuiceitīs latgalīšu volūdu jam kai Šveicē dzeivojūšam uorzemnīkam ir gona sarežgeiti.

„Ir gryuši vuiceitīs latgalīšu volūdu deļ tuo, ka es dzeivoju Šveicē, i Šveicē tu vīnkuorši navari runuot. Maņ interesej. Es cīši grybātu runuot latgaliski… Piec desmit godu, varbyut, es varieju plus minus normali runuot latviski. Un es interesejūs par tū kulturu, par volūdu. Pi mums Šveicē ari ir daudz, daudz dialektu, bet koč kai tur mani tys nainteresēja, bet ite pieški roduos interese. Ir ari vysa tei kusteiba, kas jums ir par volūdu, tagad ir cīši stypra i interesanta i, ka mainuos. Ir vysi tī žurnali, avizis, raidejumi i pa televizeju ruoda, ka cylvāki ir lapni par tū. Nu, es tū jiutu stypri. Nazynu voi tei ir ari realitate. Es ari jiutūs ite labi, leidz ar tū maņ interesej ari volūda.

Maņ vyspuor interesej vyss, kas ir uorpus „main stream” i tei latgalīšu volūda ari ir cīši speciala, ka moz cylvāku tymā runoj, i ka ir taida cīši interesanta viesture, ka vajadzēja ceineitīs par itū volūdu. Nu ir koč kas cīši interesants i dzeivs. Tei volūda ir tik suleiga. Nui, maņ cīši pateik. Var just ari, ka tei kultura ir cīši sena.

 

Čudna, ka mes tikai pyrma diveju godu atkluojam tū, ka var dzīduot saimē, sātā, ka var attaiseit gruomotu, pajimt gitaru i dzīduot. Tys ir tik forši, mums eipaši pateik tuos latgalīšu dzīsmis."

Vincents atkluoj, ka jis regulari pīsadola vyspasauļa zeimētuoju apvīneibys „Urban Sketchers” aktivitatēs, i 2015. godā Ņujorkā izdūta Vincenta pyrmuo zeimiejumu gruomota „Inside Salmeck”, kas izapeļnejuse augstu kritiķu viertejumu. Tai, 2015. goda izskaņā, Preiļūs tyka atkluota juo dorbu izstuode „Latgale laiku ritā”, kas piečuok pabejuse ari cytvīt Latgolā, Latvejā i pasaulī. Malnboltajūs zeimiejumūs, kurus komeņtej eisi teksti, Latgola atkluota caur tradicionalū, padūmu laika palīkom, ainovu i arhitekturu.

„Tys ir vyss, kas ir ite apleicīnē, Stiernīnē. Es brauču ar divritini i zeimieju vysu, kū es redzieju, kas maņ ruodejuos interesanti ci speciali nu uorzemnīka vīdūkļa.” Latgolys ainovu zeimiešona muokslinīku saista vēļ arviņ i niu jam tūp ari gruomota.

„Es gribieju taiseit gruomotu, maņ beja taida ideja, ka vajadzātu turpynuot zeimēt i es sasakontaktieju ar Edeiti Husari, kas, kai maņ redzīs, cīši, cīši skaistai roksta, es tū pamaneju škārsteiklā. Maņ interesej, ka byutu muni zeimiejumi, ka byutu taids uorzemnīka redzīņs, bet teksti byutu nu kaida, kas ite dzeivoj. Jauns cylvāks, kas runoj itymā volūdā i kas dzeivo kasdīnā ite,” stuosta Vincents.

 

***

Vosora i ari rudiņs ir pats ūgu i augļu nūvuokšonys laiks, kod daudzys saimineicys vuorej ari zapti. Sižetā klausitēs, kū Ausmai Spruktei par zapts vuoreišonys sovpateibom i myusdīnu atteisteibys tendeņcem atkluoj Zylupis nūvoda saimineicys.

 

 

***

Sovpys vuordineicā Ilze Sperga i Arņs Slobožanins, turpynojūt zapts vuoreišonys temu, ari stuosteis par vysaidom ūgom – meļneicys, avīšys zemneicys, luocinis, spradzinis, agrystys, paryčkys, Voi jius zinit, ka pyrmuos zapts gataveja ar madu? Kas tuos par ūgom – meilam bārnam daudzi vuordu?

„I, ka kaids klauseituojs zyna vēļ kaidu, drūsai atrokstit! Partū ka ir cīši interesanti izzynuot. Na vysu var atrast vuordineicuos, reizem tautys atmiņa ir daudzi boguotuoka i dzeivuoka.”