Pyrmajā rubrika „Zemis suoļs” žurnaliste Maruta Latkovska mums izsvēre,  ka, kab kaida tauta byutu tīseiga saceit, ka jai ir sova literatura, tod juos volūdā ir juobyut saraksteitim taidim lela apjūma dorbim kai romani. Itūreiz jei nūsauks i drupeit pastuosteis par romanim, kas saraksteiti latgaliski.

Neikšanīša (eistajā vuordā Norberts Tepša) romans „Myura kolns” dīnys  gaismu īraudzejs Vladislava Luoča izdevnīceibā Daugovpilī 1943. godā. Itys ir ari tuo laika  literarūs dorbu konkursa laureats.  Juo romans ir sova veida zemnīceibys dzeivis emocionali muokslinīcyska enciklopedeja.


Čeņču Jezupa (eistajā vourdā Jezups Kindzuļs) romans nu Latgolys Atmūdys laiku „Pīters Vylāns” ari izguoja 1943. godā Latvejā. Ituo romana saglobuotū manuskriptu iz Vladislava Luoča izdevnīceibu atnese tod, kod autors Daugovpiļs cītumā jau beja nūmūceits i juo vaira nabeja dzeivūs vydā.  


Ontona Rupaiņa romans „Zemis suoļs” izguoja trymdā 1953. godā. Ari juo romans „Tauta grib dzeivuot” piec desmit godu 1963. godā. izīt svešumā. Tys gon ir puorizdūts ari Latvejā Latgolys kulturys centra izdevnīceibā pi Juoņa Eļkšņa 1991. godā. Itys romans ir breineiga  līceiba par pyrmū latgalīšu atmūdu 20.godu symta suokumā Pīterpilī. Bieržgaļa pogostā, kur ir rakstnīka dzymtuo vīta, atsarūn  Ontona Rupaiņa muzejs, ir sakūpta  juo dzymuo sāta i tuos apleicīne “Pūriskūs”. Ite sirsneigs paļdis juosoka rakstnīka bruoļa Jezupa jaunuokajai meitai Genovefau Rupainei. Eistyn ir lela prīca par ļaužu īlyktū prācu, kab Rupaiņu Ontons varātu byut sovā pusē, piec kurys jis tai ilguojuos, i gulēt zam sovu bārzu Bieržgaļa kopūs.


Helenys Laurinovičys Pronevskys romans „Grymstūšuos salenis” ari izīt trymdā 1964. godā.  Itys dorbs pīdar pi trymdys memuaru literaturys zalta fonda. Apraksteita autoris bierneiba Leiksnys pogosta Jaunušānu solā pi Daugovys laikā nu 20. godu symta suokuma leidz Pyrmajam pasauļa karam.


Dektera, eistajā vuordā Donota Myurinīka, romans „Dorvys cīma ļauds” izīt trymdā 1970. godā. Ituo dorba prototipi eistyn jimti Nautrānu pogosta Dekterūs, tī dzeivojūšūs dzymtu viesturē nu 19. godu symta beigu leidz Ūtrajam pasauļa karam. Leluokuo ituo dorba vierteiba – kulturviesturiskais izzinis materials. Bet skaiteit jū ir saistūši ari deļtuo, ka tī attāluotys realys, naizpuškuotys dzeivis patīseibys i cylvāku raksturi.


Kūpskaitā tī ir jau vasali seši latgaliski saraksteiti romani, kuri puorsvorā ir saraksteiti i izdūti uorzemēs, viņ daži nu jūs vāluok puorizdūti ari Latvejā. Cytu reizi rubrikā klausitēs vaira par jaunuoku laiku dorbim, kuri topuši tepoš Latvejā.