„Malka vai nu tiek pirkta pa ziedoto naudu, vai kā šobrīd – viens vīrietis, kuram palīdzējām ar suni, mums atveda malciņu. Un citi cilvēki mums atveda briketes. Jo mums ārā ir kaķu jaunā uzceltā māja, tā ir jākurina ar briketēm,”

par kurināmo šobrīd nesūdzas Cēsu dzīvnieku patversmē Lācīši. Te saimnieko un par dzīvniekiem rūpējas Liene Mališeva no Cēsu dzīvnieku aizsardzības biedrības. Viņa atzīst, ka kurināmā patversmes sasildīšanai ziemā vajag daudz, jo ēka ir visai veca un ikdienā te jākurina trīs krāsnis.

Liene neslēpj, ka šobrīd tikt galā ar visām izmaksām, kas patversmē rodas ir izaicinoši. „Tad, kad tika noslēgts deliģēšans līgums, tad mēs vēl nezinājām, ka cenas tik ļoti celsies gan degvielai, gan elektrībai. Lai arī izsaukumi ir mazāk un degvielas patēriņš ir mazāks, bet cenas ir augstākas. Un algas cilvēkiem ir jāmaksā, kuras mums tāpat nav nekādas lielās. Rēķinus mēs nomaksājam un paēduši mēs esam, bet tā teikt, ka mums ir ļoti spīdoši, tā nav.”

Kā, ņemot vērā visa veida izmaksu sadārdzināšanos, šobrīd dzīvo un izdzīvo dzīvnieku patversmes, ar kādām problēmām saskaras un kādi risinājumi tiek rasti, plašāk no Vidzemes pētījusi Solvita Stara un Oskars Brasliņš, ReTV