Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Partijas apmierina pašreizējā situācija, uzskata diskusijas dalībnieki raidījumā Krustpunktā, vērtējot valdības tapšanas procesu, kurā „viss notiek pa vecam”.

Pirms pāris gadiem Valsts prezidents Andris Bērziņš izveidoja ekspertu grupu, kas izstrādāja priekšlikumus, kā un no kuras partijas būtu jāvirza premjera kandidāts, kā būtu jāapstiprina ministri. Priekšlikumus iesniedza Saeimā, tie palika nepieņemti.

 „Projekts iekonservēts, jo partijas apmierina pašreizējā situācija,” atzīst Latvijas TV žurnāliste Odita Krenberga.

„Jo neskaidrāka situācija, jo vieglāk. Sajūta, ka partijas speciāli novilcināja šo iniciatīvu Saeimā,” bilst LU  Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore Daina Bāra, kura strādāja minētajā darba grupā un piemetina, ka reizēm liekas, ka partijas ievēro priekšlikumos rakstīto. Ir lasījuši”.

„Priekšlikumos izteikts piedāvājums ieviests caurskatāmu un paredzamu procedūru, ka meklēt ministru prezidenta amata kandidātu,” skaidro konstitucionālo tiesību eksperts tiesību zinātņu doktors Jānis Pleps. „Visās valstīs un arī Latvijā nav nekas pārsteidzošs, ka partija, kas iegūst pārsvaru, teorētiski var pretendēt uz iespēju veidot valdību. Taču tas nenozīmē, ka valdību izveidos, joprojām spēkā ir prasība, ka šai valdībai ir nepieciešama parlamentārā vairākuma uzticība.”

Pleps arī norāda, ka demokrātijā ir runa par procedūru. „Saskaņa” jau kurās vēlēšanas pēc kārtas izvirza pretenzijas, kā tad tā mēs uzvaram, bet nedod iespēju. Tas gan nenozīmē, ka Valsts prezidentam jau nākamā dienā pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas būtu jānominē uzvarējusī partija. Tas bijis darba grupas ieteikums, ka tā būtu pareizāk rīkoties. Vēlētājs redzētu, ka partijai dota iespēja, „nu, viņiem nesanāk, tad pazūd visi jautājumi, visi saprot vienu ideju, ka mēs esam parlamentāra sistēma un tajā neuzvar viena partija. Parlamentārā sistēmā uzvar partijas, kas var strādāt kopā,” komentē Pleps.

Daina Bāra atzīst, ka šāda prakse un tradīcija ir pārsvarā Rietumvalstīs un ekspertu ieteikums bijis šo tradīciju iedibināt arī Latvijā, ne ieteikt ar likumu. Lai zinātu partijas un vēlētājs. Arī prezidentam būtu vieglāk. Ja vēlēšanās uzvarējusī partija nespēj izveidot valdību, ir jāiet tālāk.

Bāra arī norāda, ka pie mums nav iezīmējusies tradīcija, ka premjera kandidāts ir politiskās partijas līderis, vēl bijis priekšlikums, ka cilvēkam, kam Valsts prezidents uzticētu veidot valdību, vajadzētu būt guvušam vēlētāju uzticību. Ivo Leitāns no Latvijas Radio piemetina, ka abiem šiem nosacījumiem atbilst abu mazāko Saeimā ievēlēto partiju līderi.

Savukārt LU Ekonomikas un vadības fakultātes asociētā profesore Inga Vilka uzskata, ka valdības veidošanas tradīcijas un kārtību varētu mainīt soli pa solim: apstiprinām tikai premjeru, skatāmies, kā viņš izveido savu kabinetu. Tā kā Saeima nav apstiprinājusi ekspertu iesniegtos priekšlikumus, partijas necentās šīm tradīcijām sekot.

Papildinot iepriekš teikto, Bāra akcentē, ka „vajadzētu sākt ar partiju lielāku atbildību par to, ko tās dara un izvirza. Vajadzētu domāt, ka partijas parlamentārā sistēmā ir pamatu pamats un tām jābūt atbildīgākām, kādus kandidātus izvirza”.