Par Latvijas izglītības sistēmu un zinātni, par sabiedrību un politiku šodien Krustpunktā lielā intervija. Studijā – kvantu fiziķis, Latvijas Universitātes asociētais profesors, Latvijas Zinātņu Akadēmijas korespondētājloceklis, kustības un partijas PAR atbalstītājs Vjačeslavs Kaščejevs.

Tas paradokss ir tāds, ka tā vairāk nebūtu nekāda pētniecība, ja mēs varētu jau sākumā pateikt, kas no tās beigu galā sanāks. Tā nebūtu nekāda atklāšana, ja zinātnieks jau procesa sākumā zinātu, kas viņam ir jāatklāj. Pētniecība sākas ar ceļu, pa kuru ejot, zinātnieks nezina, kur viņš nonāks. Kurš būtu zinājis pirms desmit gadiem, kuras būs tās tehnoloģijas, kuras visvairāk ietekmēs sabiedrību, kuras spēs dot vislielāko ekonomisko, sociālo un politisko efektu? Neviens neparedzēja interneta sprādzienu, neviens neparedzēja, ka mēs te visi sēdēsim un glāstīsim stikliņu (rāda telefona ekrānu). Neviens nespēja paredzēt sociālo tīklu ekspansiju. Ja mēs šādi varētu paskatīties uz tuvākajiem pieciem, desmit gadiem zinātnē, uz šīm idejām jau būtu likuši riska kapitālisti. Pasaules zinātnes neparedzamība ir tas, ar ko mums ir jārēķinās, un, ar ko ir jāspēj sadzīvot, teicis zinārnieks.