Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

"Man Krievijā šobrīd pietrūkst gaisa. Tik daudz aizliegumu, ko pieņēmuši ar dažādiem likumiem, kas aizliedz darbības vai viedokļus, pat attiecībā uz privātām lietām. Visu šo aizliegumu kopums man pārsniedz noteiktu līmeni, un es tur jūtos slikti," Krustpunktā atzīst portāla "Meduza" galvenā redaktore Gaļina Timčenko.

Latvijā jau vairākus mēnešus strādā no Krievijas trimdā devušos žurnālistu grupa, par kuriem diemžēl mēs paši runājam ļoti maz. Viņi šeit ir atraduši patvērumu, un Latvija ir kļuvusi par valsti, kurp dodas tie, kas Krievijā vairs nespēj normāli strādāt.

Timčenko skaidro, ka Latvija uzvarējusi godīgās sacensībās starp vairākām valstīm, kad sapratuši, ka būs nepieciešamība mediju reģistrēt ārvalstīs.

“Man personīgi šajā dzīves posmā liekas te liekas daudz labāk. Tur nevar šobrīd dzīvot," norāda Timčenko.

"Salīdzinājām dzīves līmeni, laika joslu, caurspīdīgumu, nodokļu samaksu, reģistrācijas ērtības un izmaksas. Latvija tika finālā un uzvarēja,” skaidro Timčenko. “Izšķirošais bijis tas, ka Latvija atrodas gandrīz vienā laika joslā ar Maskavu.”

Otrs svarīgs faktors – Latvijā daudz vairāk runā krieviski. Tas bijis svarīgi, jo pieredze liecina, ka redakcijas, kas atrodas ārpus tās valsts, kurā notiek pārraide, bieži zaudē valodas izjūtu. Svarīgi atrasties valodas vidē katru dienu. Nepietiek tikai ar to, ka paši savā starpā runā krieviski. Timčenko atzīst, ka katru dienu uz darbu dodas caur tirgu un klausās, kā tur runā krieviski.

“Vārda brīvības nav,” atbild Timčenko, jautāta, vai Krievijā nav brīvības. “Pagaidām ir privātās dzīves brīvība, arī tā ir lielā mērā ierobežota un apdraudēta. Pagaidām ir pārvietošanās brīvība, bet pēdējā pusgada laikā vairākas reizes mūsu likumdevēji ir izvirzījuši piedāvājumus ierobežot pārvietošanās brīvību. Pulcēšanās brīvības Krievijā nav jau sen. Vārda brīvības arī."

Timčenko skaidro, ka cenzūras, kā to nosaka likums, Krievijā nav, bet ir vairāk pašcenzūra.

"Žurnālistiem neizdevās aizstāvēt vārda brīvību Krievijā, un tas sākās pirms Putina. Man šķiet, ka šis solis aizā tika izdarīts 1996. gadā, kad Krievijas žurnālistika nostājās pilnībā Jeļciņa pusē un pārvērtās par tādu kā partijas presi," vērtējot žurnālistiku Krievijā, atzīst Timčenko.

“Kas ir mainījies, man ir mainījies viss,” atzīst Timčenoko par savu darbu. “Krievijā strādāju daudzmiljonu auditorijai, te es strādāju desmitiem tūkstošu. Tāpēc katrs lasītājs ir zelta vērtē, un sekojam līdzi, ka aug mūsu auditorija, un cenšamies to nezaudēt. Darbs ar daudzmiljonu auditoriju Krievijā tiešā veidā bija saistīts ar darba zaudēšanas risku. Tas bija ļoti ietekmīgs interneta resurss, un viss, kam ir liela ietekme, tiek kontrolēts no Kremļa puses. Mēs kādu laiku bijam ārpus šīs kontroles."

Timčenko arī atzinīgi vērtē Latvijas vienkāršumu labā nozīmē, lai nokārtotu dažādus birokrātiskus jautājumus. Viņa norāda, ka zina par mūsu pašu sūkstīšanos par lielo birokrātiju, bet visu var iepazīt salīdzinājumos, un birokrātija Latvijā salīdzinajumā ar Maskavu nav augsta.

Jautāta, vai pēc dzīves Maskava, Rīgā nepārņem provinciālisma sajūta, Timčenko atsmej, kamēr robežas ir atvērtas no Maskavas līdz Rīgai ir stunda divdesmit ar lidmašīnu, tikpat, cik Maskavā braukusi uz darbu. Līdz ar to nav problēmu satikt draugus.

Bet par Rīgu piebilst, ka "Latvija ir kā tāda dārgumu lādīte, šeit ir tādas mazas vietiņas, kas jāzina, pagriežoties ap stūri, tu esi faktiski citā pilsētā".