Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.
Krustpunktā pirmdienas ir lielās intervijas diena, un mūsu šīsdienas viesis ir cilvēks, kurš nodarbojas gan ar personības psiholoģijas, gan medicīnas ētikas un filozofijas jautājumiem. Latvijas Radio jau vairākus mēnešus veido projektu „Izmisuma zonā”, kura mērķis ir panākt pozitīvas pārmaiņas paliatīvajā aprūpē Latvijā. Domājot par paliatīvo aprūpi, agri vai vēlu nākas domāt arī par dzīvību un nāvi. Arī šie jautājumi ir mūsu studijas viesa pārdomu lokā. Krustpunktā studijā šodien filozofs, Rīgas Stradiņa Universitātes asociētais profesors Vents Sīlis.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (19)
(Līdzīb: „LevitKungs, kamēr jūs te runā par valsti tiesiskum pilsoniskatbildīb, palasījos daudzintresantākās glupvēstuls, pavaicāš 3 dumākās: a)- pirmā būs vnk apmelojums-uzbrukums, mēs grib jūs pazemot lai esat vienlīdzīgāx tautai: „Kapēc jūs par valsti runā tik Vienaldzīg?”; vēl šāds, lai aptēstākiem klausītājiem metās kauns- b) „Vai LevitKungs pats taisij valsti & pilsonus, ja mūs tagad māca?”; un vēl vidējās latvju muļķes sapīkums-c) „Tad ta drūma tēma- politik! Labāk- par hobijiem, mājdzīvniekiem, ēdieniem, filmām!” Lūdzu LevitKungs ziedojiet savu dārgo laiku&cieņu, mūsu dārgo raidlaiku, taisnodamies pret muļķiem!”)
Vai nolasīt Dumīb būt ≈SorosRīkojums-nediskriminēt dumiķus kam neizdevās iespraukties „BrīvMikrūzī”? Tad-pie kājas, Aidis atļaujās pat atslēgt šos, lai pēc tam saņemt pārmetum par GlupVārd brīvībsierobežošan. V.t.b. mode: „Rādžs ir tik gudrs cik mūsu dumākais klausītājs”? Tā ne, tribūnam ir jāceļ ne jāpiezeminās. Lasiet Raxtos: „Nesēdi ar zaimotājiem & paļātājiem, lai arī pats nevārties zampā” &otrād-„Saejies ar zinīgo lai pats taptu zinīgs”-Zālamans. Glupīb brīžam moka tikpat cik klaja vardarbīb, pēc šā nolūdzos TamK-gam pret tumsōnīb Nezemojaties tai, nelasiet & nekaisiet dažu pūstās pelavs, kamēr studijviesim graudi ķešā.
II) Katram kas bijs ≈kāzās raudzībās pat dzemdībās kīnō festvfālos ceļojumā uc izpriecās, vajadzēt redzēt arī nāv -tā būt svētīb kaut reiz mūžā kalpot par t.s. nāvesDūl kādam radam vai kaut svešam. Citād jaunatn traumēta- neprot ne lasīt ne runāt ne uzvilkt 4-stūri ne saprast Venta skaidru domu, bērēs nespēj paskatīties uz mirōn- pēc tam ilg murgi rādās. T.p=nevienam nevajadzēt mirt vienatnē, ja vien viš tā pats grib, sak-dēls, aizved man mežup, iznes ābeļdārzā, uzvelc kalnā nomirt-kas būt Skaist, ne cinisk.
Man nav bijus svētīb pavadīt mirēju: 2 vecvecāki mira man vēl nedzimušam, citi senči- kad biju tālu. Esu bijs klāt tikai savai 17-gadīgai murai Minkai, mīlēj&aprūpēj līdz beigām, pats apglabāj.
III) ”saskatīt nāvē kōmisko”>nez kas tas būtu? Provēš atcerēties mirdams justies ja iespējams kōmisk, mohn izdosies pat smiet?:) Kōmisk ir tas- laiGan ļaudis miruš karā&citVeidMokās, tad mēs kas esam medikalizēti un varam cerēt uz mūžīg dzīvi&jaunīb, tomēr baidāmies nāvs:D Multenē „Billijs&Mendija” tāds kā ģimensDraugs Nāve cenšās gan būt respektabls, tomēr šo īst par pill tur neņem.
Nobeigš no Raxtiem: „Nāve ir Dieva kalpon”-apustulPāvuls
Otra piebilde - organus eksplante ne tikai jauniem, bet pat ari veciem cilvekiem. Vecaka funkcionejosa niere ir labaka, ka nekada.
Par eitanāziju - manuprāt, ļoti vērtīgu domu izteica Agnese Irbe - https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/mana-muzika/ klasiskais-filologs-antiko-zinatnu-doktore-tul kotaja-un-publicis.a121838/
Proti, ka nāvessodus mēs -civilizētā Eiropas sabiedrība atcēlām, jo ir nehumāni nogalināt un vēl nehumānāk ir nogalināt kļūdas dēļ, kas vienkārši ir cilvēciski - kļūdīties.
Tagad , kad runa ir par veciem un slimiem - mēs metamies otrā galējībā - bez diskusijām un strīdiem piekrītam, ka ir labi nogalināt slimos un vecos , mierīgu sirdi pieļaujot arī kļūdīšanos.
Lūk, tādi procesi ir biedējoši -
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X