Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.
Pēc tam, kad Rīgā ieradušies Amsterdamas "Ajax" futbola kluba līdzjutēji izraisīja dažādas nekārtības, aktualizējās diskusija, vai tāds futbols mums ir vajadzīgs? Vai, ceļot sava futbola līmeni, tas vienlaikus arī nozīmē lielāku huligānisma un vardarbības risku pirms un pēc "lielā futbola"? Vai agresīva fanu uzvedība ir jāpieņem kā kultūras sastāvdaļa? Krustpunktā analizē Latvijas Radio podkāstu attīstītājs un sporta žurnālists Andrejs Siliņš, sociālantropologs Artūrs Pokšāns, Latvijas Futbola virslīgas izpilddirektors Ainārs Dakša un Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Staļģevics.
Faktiski gadu desmitus Latvijā futbols bijis otršķirīgs sporta veids tādā ziņā, ka latviešiem vērā ņemamu panākumu nebija. Tam ir daudz un dažādi iemesli, par ko mēs nerunāsim. Līdz ar to arī secen gāja tās blaknes, par kurām daudz runā citviet pasaulē. Sportu, it īpaši futbolu, pavada bieži vien līdzjutēji sarīkotas nekārtības, kas ietekmē ne jau tikai sporta fanus vien. Ja runā par futbola pasauli, tās vēsturē ir ļoti nepatīkami un pat traģiski notikumi. Futbols daļai līdzjutēju ir kas vairāk nekā tikai sporta kaislības.
Pagājušā nedēļā notikušās nekārtības pie Brīvības pieminekļa lika domāt, ja gadījumā Latvijā šis sporta veids kļūst populārāks un veiksmīgāks, mums nāksies pielāgoties jaunajai realitātei, būt gataviem tam, pie kā neesam līdz šim pieraduši. Sociālajos medijos daudzi ir uzdevuši jautājumu: vai mums vispār tādu futbolu vajag? Ja vajag, tad ar ko ir jārēķinās?
Mēs vispār Latvijā diezgan aktīvi domājam par to, kā sekmēt futbola popularitāti. Līdz ar to aktuāli ir prasīt: kāda tad ir futbola realitāte, vai tā attiecas tikai uz futbolu un kā tai pielāgoties?
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (13)
Klausījos arī vakardienas Kas notiek Latvijā par drošību, piedodiet, nedrošību Latvijā. Palika vēl bailīgāk. Izrādās, ka tikai šogad saeimā sāk domāt, ka vajadzētu likumprojektu,kas aizliedz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem ienemt amatus Latvijas valsts iestādēs.
Arī par doždj propagandu Jūs nevis pamatojiet savu viedokli, bet par kremļa aģentiem apsaukājiet Jums pretēja viedokļa rakstītājus. Manā sapratnē par lietu kārtību, tāda nekritiska attieksme ir tā, kas varas politiķiem ļauj kļūt par valsts kapračiem. Un Jūsu aktivitātēs es vērtēju kā viltus patriotismu. Kā lielāku ļaunumu, kā to, kad kāds raksta, ka valsts ir neizdevusies. Lai superaugsti apmaksātās amatpersonas ar darbiem , nevis vārdiem parāda , ka esam izdevusies valsts.
Tāpēc varu Jums piekrist, ka –‘’.. . Nosaukt PAMATOTU kritiku (par varas iestāžu noziedzīgu rīcību vai tikpat noziedzīgu bezdarbību) par valsts nomelnošu ir apzināta vēršanās pret demokrātijas pamatvērtībām.’’- … … …
Atkārtoti noskatījos ‘’Šodienas jautājumu’’, kur tika arī ‘’koalīcija’’ kritizēta. … Nesaklausīju NEKĀDU VALSTS NOMELNOŠANU !!! … … Es pat iesaku vēlreiz noklausīties, ko teica Lelde Metla-Rozentāle, arī par JV !!! … … Pamatota kritika ir ļoti vajadzīga, bet visas savas valsts vai visu ierēdņu, skolotāju, ārstu, tiesnešu, deputātu nomelnošana ir ļoti bīstama. … Nebūsim tie matroži no muļķu kuģa, kuri kapteini iemet jūrā, bet cita ar sajēgu nav. … … Es nesteigtos ar dažu ‘’mešanu jūrā’’, pirms NAV LABĀKS PIEDĀVĀJUMS. … … Vienreiz jau savēlējām tik daudz ‘’matrožu’’, ka bija jālūdz JV veidot ‘’Kariņa valdību’’. … …
Sabiedriskie mediji ir mūsu valsts , t.i. nodokļu maksātāju finansēts medijs. Tā ir vieta, kur cilvēki pauž savus viedokļus. Ja Latvija daudzos, iespējams, ka pat visos, rādītājos ir pēdējās vietās , tad ir tikai likumsakarīgi, ka cilvēki ir ļoti kritiski pret savu valsti. Nosaukt pamatotu kritiku par varas iestāžu noziedzīgu rīcību vai tikpat noziedzīgu bezdarbību par valsts nomelnošu ir apzināta vēršanās pret demokrātijas pamatvērtībām. Andris grib, lai pie mums atkal ir kā okupācijas laikā - tikai viens - JV patiesības stāsts.
Šodienas jautājumā arī tiek kritizēta koalīcija. Tad visi tie kritizētāji pēc AV domām arī ir valsts nomelnotāji?
Tieši trollis ar vārdu Andris Vītols ļoti aktīvi cīnījās par doždj propagandas saglabāšanu. Kāda bija doždj propaganda - 40 % pārbaudāma informācija un 60 % vistīrākā propaganda.
… Citi Arestoviču te slavēja (Alvis Hermanis u.c.), bet to ‘’Dožģj’’ kritizēja. … Tagad tas Arestovičs jau runā, kā T.Ždanoka. … … Vēl nesen ‘’Preses Klubā’’ gandrīz kā štata komentētāja sēdēja talantīgā, ‘’kautrīgā putiniste’’ Jūlija Stepaņenko (‘’Mamikins brunčos’’), bet Eiropas parlamentā sēdēja T.Ždanoka. … Šie paliek, bet TV Dožģj ‘’izraida’’. … Tad paskaidrojiet par to propagandu. Kā tad TV Dožģj apdraudēja Latvijas drošību ??? …
Vai piemineklis tika sabojāts? Vai fani čurāja uz pieminekli? Kāpēc ir tāda manipulēšana? Ruks teica, ka policija nekādus pārkāpumus neredzēja, bet no šīs sarunas izriet, ka piemineklis bojāts un apgānīts , tad kā ir?
JV Ķirsis tērē miljonus, nezinu konkrētas summas, bet miljonus, tūristu piesaistīšanai Rīgā. Vienlaicīgi WC pilsētas centrā nav pieejams. Laimas kioska WC agrākais ir atvērtas plkst 10 no rīta.
Ko mēs sagaidam kultūrālību no citiem, ja paši spiežam cilvēkus nokārtoties pie krūmiem?
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X