Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Krustpunktā rubrika Oranžā kaste. Šoreiz diskusija par to, kā sociālie mediji ietekmē profesionālo mediju saturu. Proti, vai sociālo mediju izmantošana ziņu veidošanā profesionāļiem nāk par labu, vai gluži pretēji – pasliktina mediju kvalitāti. Studijā kā ierasts būsim kopā ar Rīgas Stradiņa universitātes profesori Andu Rožukalni. Diskusijā piedalīsies arī Vidzemes augstskolas docents Jānis Buholcs, portāla „Delfi” galvenais redaktors Ingus Bērziņš un Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Toms Sadovskis.

"Sabiedrības viedokli nevar noteikt no tā, kas notiek tviterī," vērtē Jānis Buholcs.

„Nekad kāda nopietnā sadaļā sports, politika vai bizness neredzēsiet virsrakstus "Nācija šokā" vai "Nācija satraukusies," norāda Ingus Bērziņš. "Pietiek ar diviem, pat vienu ierakstu tviterī, lai sadaļā izklaide būtu ziņa ar tādu virsrakstu, tur mēs atļaujamies dažādus pārspīlējumus un pašironiskus izteicienus izmantot."

"Sociālie tīkli ļauj pastāstīt lietas, kas nebūs preses relīžu cienīgas," norāda Toms Sadovskis.

„Par daļu ziņām rakstām relīzes, „mazās ziņas” publicē tikai sociālos tīklos. Ar medijiem esam sastrādājušies tādā līmenī, ka seko līdzi ziņām sociālos tīklos, ja vēl izdodas uzrunāt citu auditori, ir dubults prieks,” par ziņu izplatīšanu sociālos tīklos bilst Sadovskis.

„Redzot milzīgo interesi par ziņām, ka šodien uzsnidzis sniegs, ir sastrēgumi (..) pastāsti arī tu, ko redzēji. Tās ziņas lasa fantastiski, un mēs nevaram neapmierināt savu auditoriju un aktīvi nereaģēt,” norāda Bērziņš. „Sadzīves lietas ir svarīga informācijas sadaļa, kamēr viens sevi cienošs sociāli atbildīgs medijs nenolems, ka tikai tā ir viņu inoformācija un neskatīsies uz to, kā veidojas valsts budžets, ko dara parlaments, ko dara valsts pārvalde."

„Es vairāk saku skeptiskus viedokļus par sociāliem medijiem, bet tas nenozīmē, ka tur nevar būt brīnišķīgas pērles, idejas žurnālistu rakstiem vai informācija, kas ir operatīvāka nekā citi informācijas avoti," vērtē Buholcs.