Par nevienlīdzības mazināšanu un ļoti mazajām pensijām. Jautājums, protams, jārisina, BET vispirms būtu jānoskaidro, kāpēc pensija ir tika maza, vai iemesls ir mazais darba (soc iemaksu) stāžs, jeb mazā (piem., budžeta iestādēs noteiktā) aldziņa. Ja nav strādāts daudz vairāk, kā obligātie 15-20 gadi, nav audzināti bērni vai kopti invalīdi, tad jāsaka, ka cilvēks pats vainīgs un nav ko raudāt. BET, ja darba stāžs ir tuvu maksimumam, 40-50 gadi, tikai alga bijusi maza (ne tikai nekvalificētie, bet arī bibliotekāri, medmāsas, pedagogi u.tml.), tad šiem cilvēkiem situācija būtu noteikti jāuzlabo, pensijas aprēķinā lielāku uzsvaru liekot uz darba stāžu, nevis uzkrāto pensijas kapitālu. Gan jau Levits zina, ka Šveice savā 4līmeņu pensiju sistēmā tieši tā nosaka 1.o līmeni - visiem, kas nostrādājuši obligātos 40 gadus, valsts maksā vienādi lielu summu, jo stāžs mazāks, jo summa samazinās. No algas atkarīgs ir 2ais līmenis, to veido darba devēja iemaksas (soc nodoklis), kur, protams, jo lielākas iemaksas, jo lielāka pensija (3ais - privātās iemaksas, kā mums, 4ais - invaliditātes, sociālie). Mums šie 1.un 2. līmenis ir sajaukti kopā vienā, pie tam dominē iemaksas, nevis ILGS, GODĪGS DARBS. Var jau teikt, ka, iespējams, bijušas aplokšņu algas, bet tas neizslēdz faktu, ka cilvēks IR STRĀDĀJIS un tas jānovērtē.

Atvainojamies par kļūmi video titros, un paldies par vērīgumu! Esam to izlabojuši.

Ja Latvijas Radio 1 intervijā, ar valsts prezidentu titros 28:55 ieraksta Valsts "porezidents", tad par kādām algām Jūs tur ņaudat!

Latvijā ir viena lielākām ES, iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība ienākumu pārdalē. To pamatā veido lielākie darbaspēka nodokļi, mazs neapliekamais minimums un liela Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 20% apmērā. Kopējais nodokļu slogs mazajām algām pārsniedz 70% robežu. Kā jūs, kā prezidents,varētu ietekmēt valdību mazināt strādājošo cilvēku nabadzību, īpaši reģionos.

1.Par latviešu valodas lietošanu.Pēc maniem novērojumiem vietējie ražotāji uz produkcijas iesaiņojumiem -īpaši vietējie kosmētikas ražotāji nosaukumus un preču veidus raksta angļu valodā.Piemēram veikalos ja jānopērk šampūns,tad uzrakstus var izlasīt krievu, angļu un pat poļu valodās,bet ne latviešu.Es vēlētos , lai vismaz vietējie ražotāji preces marķē latviešu valodā.Ja mēs paši negribam lietot savā zemē latviešu valodu, tad prasīt to lietot no citiem ir bezjēdzīgi.

2.Izsaku atbalstu Latvijas Radio 1, jo tas ir vienīgais radio, kur ir programmas visām paaudžu gaumēm.