Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

"Reizēm ir vajadzīgi ne pārāk ētiski līdzekļi, lai nonāktu pie patiesības. Tas, ar ko nodarbojas raidījumā „Aizliegtais paņēmiens” nav pozitīvi fakti, tā nav sabiedrības iepriecināšana," diskusijā raidījumā Krustpunktā par slēpto metožu izmantojumu žurnālistikā norāda komunikācijas ētikas eksperte Skaidrīte Lasmane.

"Tas ir sens jautājums  žurnālistu ētikā un ētikā vispār, jautājums par mērķiem un līdzekļiem. Tas ir jautājums, vai mērķis attaisno līdzekļus," vērtē Lasmane. Šie līdzekļi, kas ir uz robežas starp ētisko un neētisko, tie ir līdzekļi, lai nonāktu pie mērķa. Auditorija ir cienīga saņemt ar šādiem līdzekļiem dažkārt slēptu informāciju.

"Dažkārt  lietojam slēptus paņēmienus ar domu, ka tas ir visprecīzākais veids, kā var tikt kādai informācijai klāt," atzīst Guntis Bojārs.

"Brīdī, kad spriežam par tematiku un līdzekļiem, mēs nepaštīksmināmies ar slēptām metodēm, ka mēs varam to un šo," turpina Bojārs. Kaut vai par ģimenes ārstiem un slimības lapām, tas ir stāsts par sociālā budžeta naudu, kas tiek maksāta par neko. Piemēram, ja kāds simulē, viņam tiek no sociālā budžeta nauda, viņš tajā brīdī simulē, valsts maksā, bet tajā pašā laikā ģimenes ārsti vai ikviens, kas dzīvo no budžeta naudas, sūdzas, ka naudas nav.

Slēptās metodes žurnālistikā. Pētnieciskā žurnālistika bez tādām nav iedomājama. Bet arī citos žanros tādas tiek izmantotas. Šobrīd visspilgtākais piemērs ir raidījums „Aizliegtais paņēmiens” Latvijas Televīzijā, kur viss raidījums ir būvēts, balstoties uz šādām metodēm. Kā jebkam, arī slēptiem instrumentiem ir savi riski un vājie punkti. Kādi tie ir un kā vērtēt šādas metodes žurnālistu darbā? Diskutēsim par to šodien pēc pulksten vieniem. Krustpunktā tiekamies rubrikā Oranžā kaste, kurā runājam par žurnālistikas aizkulisēm. Studijā Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes vadošā pētniece komunikācijas ētikas eksperte Skaidrīte Lasmane, Latvijas Televīzijas ziņu dienesta galvenais redaktors Guntis Bojārs un biedrības “Antiglobālisti” vadītājs Andris Orols, viņš pārstāv cilvēkus, kas izbaudījuši aizliegtos paņēmienus "uz savas ādas". Raidījumu kopā ar žurnālistu Aidi Tomsonu vada arī Rīgas Stradiņa Universitātes asociētā profesore Anda Rožukalne.