29. augustā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkas 97.gadadienā, atklās jaunu ekspozīciju „Grāmata Latvijā”. No pirmās iespiestās grāmatas līdz konversācijas vārdnīcai; no Glika Bībeles līdz „Grāfa lielmātei Genovevai”. Gaidot ekspozīcijas atklāšanu, Latvijas Radio Ziņu dienests sadarbībā ar „Kultūras rondo” un grāmatu pētniekiem šonedēļ iepazīstina jūs ar sešām īpašām grāmatām, kas stāsta par rakstītā vārda attīstību Latvijā cauri sešiem gadu simtiem. Tās ir grāmatas, kas veidojušas mūsu identitāti.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks stāsta par 1615.gadā pirmo latviski izdoto baznīcas rokasgrāmatu.

"Šis kopsējums, kurš sastāv no trijām grāmatām, ir viena no nozīmīgākajām publikācijām mūsu grāmatniecībā. Tas ir pirmais iespiedarbs latviešu valodā Latvijas teritorijā. Tā ir tā dēvētā Rokasgrāmatā. Vienā konvolūtā jau tipogrāfijā kopā ir iesieti Evanģēliji un epistulas, Mārtiņa Lutera Katehisms jeb Enhidrioni, Psalmi un garīgas dziesmas. Patiesībā eksistē divi varianti. Pirmais, no LNB krājumiem, ir ar Polijas karaļa atļauju. Otrs bez atļaujas, kuru eksemplāri atrodami Ņujorkas publiskajā, Tartu universitātes un Bādenes-Virtembergas Zemes bibliotēkās. Rokasgrāmata sasaista latviešu tekstu pašus pirmsākumus Reformācijas laikā līdz 19.gs.sākumam. Tā noteikti nosedz pirmo latviešu valodas rakstu posmu. 

Jāuzsver, ka pirmās grāmatas latviešu valodā ir tapušas sacensībā starp reformācijas un katoļu piekritējiem. Vēl 1614.gada Polijas karalis atkārtoti aizliedza luterāņu mācītājiem sprediķot latviešu zemniekiem.

Rokagrāmatu 1615.gadā  pēc Rīgas rātes rīkojuma iespieda pirmais pilsētas grāmatu iespiedējs, protestantiem lojālais flāms no Antverpenes Niklāss Mollijns jeb Nikolaus Mollīns.

(..) Visos trijos 1615.gada izdevumos virsraksti ir vācu valodā, paši teksti tulkoti no vācu valodas, kā teikts priekšvārdos “Vidzemes zemnieku valodā, kuri visu cauru gadu visās svētdienās un galvenajos svētkos Dieva baznīcās Rīgā un citās Vidzemes vietās jālasa priekšā un jāskaidro vienkāršajai saimei un zemniekiem”. Tulkotāju vidū ir bijuši pirmie Jēkaba baznīcas latviešu luterāņu draudzes mācītāji Nikolaus Ramms (miris 1531.gadā) un Johaness Eks (miris 1552.gadā). Ramms ir arī Rīgas pilsētas bibliotēkas dibinātājs 1524.gadā."

Raidījums tapis sadarbībā ar "Kultūras rondo" un portālu lsm.lv