Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā top izstāde “Madernieka stils”. To atklās 4.novembrī. Bet Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs aicina baudīt 3. Starptautisko mākslas festivālu „Divi Jūliji” 2020. gada 25. un 26. septembrī Gulbenē.

Par Jūlija Madernieka stilu dažādās mākslas sfērās un pedagoga dotumiem, un atstāto radošo mantojumu Kultūras Rondo studijā pārrunājam ar mākslas zinātniecēm Rūtu Rinku un Inesi Siricu. Par festivālu Gulbenē stāsta Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Borza.

Festivāls "Divi Jūliji" veltīts Latvijas lietišķās mākslas meistariem Jūlijam Maderniekam (1870-1955) un Jūlijam Straumem (1874-1970), kuru dzimtās mājas ir Gulbenes pusē.

Madernieks un Straume ir izcili 20. gs. dizaineri un tekstilmākslinieki. Straumes daiļradi ir spēcīgi ietekmējusi Kaukāza tradīcija, turpretim Madernieka ietekmes paklāju dizainā sakņojas nacionālā romantisma art deco motīvos. Abu mākslinieku raksti ir vērā ņemams salīdzināšanas, izpētes un iedvesmas materiāls inovatīvas jaunrades procesā.

Rūta Rinka  stāsta, ka topošai izstādei dots nosaukums "Madernieka stils", piebilstot pie šī nosaukuma ar paša Madernieka vārdiem "Vārdu stils ir viegli izrunāt, bet radīt - mūža darbs."

"Tas arī visu izsaka, ka Madernieks bija ne tikai mākslinieks, kas domāja par dizaina latvisko seju, bet arī savu individuālo rokrakstu. To viņš visu mūžu ir kopis vienlaikus ar nacionālo stilistiku," atzīst Rūta Rinka.

Vērtējot Madernieka stilu, Rūta Rinka norāda, ka "viņam piemita īpaša prasme iekļauties laikmenta ainā un tajā pašā laikā saglabāt arī kaut ko nacionālu un savu. Viņš ir jūgendstila laika mākslinieks, tā ir viņa jaunība. Tās ir pamatīgas dabas studijas un to stilizācijas. Tad nāk Latvija un studijasun pētniecības darbs Matīsa Siliņa vadītajā Latviešu biedrības muzeja fondos. Rezultātā ir šī īpatnējā simbioze".

Viņa tuva bijusi arī asīriešu māksla un to var saistīt arī Madernieka līnijas precizitāti, kas iezīmē viņa rokrakstu.

Inese Sirica vērtē, ka ornamenti ir tie, kas notur interesi par Madernieku un viņa stilu.

"Viņš ir sarežģīts, nav viegli aprakstīt, ko viņš ir paveicis," atzīst Inese Sirica. "Es arī saprotu viņa vērtību, jo viņam pašam tas nav nācies viegli. VIņš ir radījis tekstila metu kompozīcijas, tur ir sakombinēts viss, tur var atrast ornamentus no cimdiem, krāsu salikumus, noskatītus Rīgas Latviešu biedrības muzejā no 18.-19. gadsimta cimdiem vai austajām villainēm.

Bet viņš to ir paņēmis ne tajā vienkāršākajā veidā, viņš ir laipojis starp savu personiskā stila redzējumu un to, kas ir redzams etnogrāfiskajā mantojumā. Viņš to ir salicis kopā. Un salicis ļoti sarežģīti."

"Visinteresantākais ir tas, ka viņš tos tekstilu metus ir radījis, bet praksē tos ir paveikuši citi. Tas ir latviešu sievietes, kuras saprata, kā to noaust vai izšūt. To es tiešām apbrīnoju," bilst Inese Sirica.

Raksturojot Madernieka krāsu, pētnieces atzīst, ka tā ir ļoti latviska.