Par arhitekta Konstantīna Pēkšēna mantojumu un sabiedrisko darbību viņa 160. jubilejas gadā Kultūras Rondo studijā savās atziņās dalās Latvijas jūgendstila arhitektūras pētnieks, arhitekts Jānis Krastiņš.

Konstantīns Pēkšēns ir viens no visu laiku ievērojamākajiem latviešu arhitektiem. Viņa celtnes rotā daudzas Latvijas pilsētas un ciemus, bet Rīgā vien pēc viņa projektiem uzcelts vairāk nekā 250 daudzstāvu mūra namu, kā arī vesela virkne koka ēku.

Atzīmējot arhitekta Konstantīna Pēkšēna 160. jubileju, muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” atklāta izstāde “Arhitekta Konstantīna Pēkšēna Rīga. Noskaņas”.

Vērienīgu Pēkšēna projektēto namu foto fiksāciju veikusi fotogrāfe Margarita Fedina (Maskava). Viņa iemūžinājusi vairāk nekā sešdesmit namu fasādes un interjerus, no kuriem trīsdesmit spilgtākos var aplūkot foto izstādē “Arhitekta Konstantīna Pēkšēna Rīga. Noskaņas”.

Atgādinot par arhitekta Konstantīna Pēkšēna (1859.–1928.) veikumu Rīgā, Jānis Krastiņš norāda, ka viņa daiļrade aptvēra divus stilistiski atšķirīgus periodus. Viņš bija viens no pirmajiem latviešu tautības Rīgas politehnikuma absolventiem 19. gadsimtā, kad tapa vēl bulvāri.

“Gadsimtu mija iezīmējās ar jaunu radošo metodi – jūgendstilu. Viņš bija viens no tiem, kura vadībā tapa pirmās celtnes,” atzīst Krastiņš.

Izstāde “Arhitekta Konstantīna Pēkšēna Rīga. Noskaņas” muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” aplūkojama līdz 9. jūnijam.