Mierpilnas ir to cilvēku sejas, ko māksliniece Baiba Rībere izšuvusi uz medicīniskās marles savā pirmajā personālizstādē. Tādas viņa tās ieraudzījusi savā darbavietā – Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzejā. Jā, šīs sejas uz auduma pārceļojušas no muzeja eksponātu traukos ieraudzītajiem vaibstiem, ar mākslinieciskiem līdzekļiem atgādinot, ka aiz katra anonīmā eksponāta ir cilvēks. Baibas Rīberes izstāde „Mierpilns” ir viens no piemēriem, kā muzejs mērķtiecīgi savieno mākslu un medicīnas vēsturi, lai pirmā viesošanās muzeja apmeklētājiem nebūtu pēdējā.

Anatomijas muzeja ekspozīcijā viens no pamatprincipiem ir sadarbība. Un māksla te ienāk bieži, palīdzot noņemt stigmu, ka šeit ir tikai formalīnā peldoši orgāni, kas domāti vien medicīnas profesionāļu apskatei. Māksla un medicīnas vēsture gluži burtiski satiekas arī Baibas Rīberes personālizstādē, jo viņa ir gan izšuvēja, gan strādā Anatomijas muzeja Informācijas centrā. Kā māksliniecei viņai šī ir pirmā satikšanās ar plašāku publiku.

Izstādes centrā ir seši melnbalti izšuvumi ar cilvēku sejas vaibstiem, kurus Baiba Rībere ilgākā laikā ievērojusi dažos no eksponātu traukiem, kur seja ir tikai „blakusprodukts”, lai parādītu, piemēram, cilvēka siekalu dziedzerus, sejas muskuļus vai gremošanas sistēmu.

Sākumā tapušas sejas skices, kas vēlāk pārdzimušas trauslos, uz medicīniskās marles veidotos melnbaltos izšuvumos, attālinoties no eksponātu vizuālās konkrētības un pievienojot tiem poētisku virsvērtību.

20.gadsimta 20. – 30.gados, kad tapa šī vēsturiskā orgānu kolekcija, visu bez piederīgajiem mirušo cilvēku ķermeņus likums ļāva ziedot zinātnei, lai medicīnas studenti varētu mācīties. Un šodien par viņiem bezkaislīgi vēsta tikai eksponātu numuri, kurus kā nosaukumus saviem darbiem devusi Baiba Rībere. Izšuvumi ar nolūku novietoti nevis blakus eksponātiem, bet atstatus un visi kopā.

Māksliniece atzīst, ka, strādājot pie darbiem, Anatomijas muzeja kolekcija viņai kļuvusi daudz personīgāka. Jo stāstus viņa stāsta ne tikai kā muzeja informācijas centra darbiniece, bet arī kā profesionāla izšuvēja. Rokdarbi ir viņas lieta jau sen – Rīberei patīk rakņāties pagātnē, eksperimentēt ar materiālu un tā aizmirsties darbā, ka pazūd laiks.

Baibas Rīberes profesionālo aizraušanos ar izšuvumiem drīz vien pamanīja arī muzeja kolēģi. Muzeja direktore, medicīnas vēsturniece Ieva Lībiete atceras, kā radusies ideja par izšuvumu izstādi muzejā.

Muzeja vadītāja aicina apskatīt arī citu mākslas intervenču pēdas jaunajā muzeja ekspozīcijā, kas blakus vēsturiskajam anatomikumam durvis vēra pirms trim gadiem. Piemēram, pa vidu eksponātiem redzamas baltas keramikas figūriņas, ko britu mākslinieks Padijs Hārtlijis veidojis, iedvesmojoties no ekspozīcijas.

Baibas Rīberes izšuvumu izstāde „Mierpilns” RSU Anatomijas muzejā būs skatāma līdz aprīļa beigām. Paralēli savu rezidenci muzejā turpina arī māksliniece Laimdota Malle, bet uz vasaras pusi muzejā skanēs anatomijas iedvesmotas dzejnieka Ivara Šteinberga vārsmas.