LSM ziņās: Ceļā pie Aleksandra Čaka: Saimnieciskais dzejnieks un viņa leģendārās pankūkas

Sadzīve, laikmets un kā Čaks veido vidusslāņa vidi savos literārajos darbos, to atklājam septītajā stāstā par Aleksandru Čaku. Interesējamies arī par viņa paša saimnieciskumu, kārtības mīlestību un ēst gatavošanas prasmi.

Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī pie sienas ir liela fototapete, kurā redzams, kā Čaks uzkopj māju, slaukot grīdu. Turklāt ģērbies uzvalka biksēs, vestē un kurpēm kājās. Veidojot Aleksandra Čaka muzeju pirms 20 gadiem, radošajai grupai tas šķita svarīgi, parādīt mājas saimnieku, jo zināms gan pirms ciemiņiem, gan pēc viņu viesošanās dzīvoklis ticis iztīrīts un trauki nomazgāti.

Čaka muzeja vadītāja Antra Medne norāda, ka neraksturīgi dzejniekiem, Aleksandrs bijis ļoti saimniecisks vīrietis.

Stāsti par Čaku un viņa aizraušanos ar ēdienu gatavošanu, protams, saistīti ar Aleksandra Čaka māti Emīliju Lizeti Čadaraini.

Pētnieki allaž atrod, kādus negaidītus skatu punktus, kā paraudzīties uz rakstnieku darbiem. Zinot, ka Antra Medne kopā ar Māru Gruduli aplūkojušas „Tekstilijas un to loma Čadaraiņu ģimenē un Aleksandra Čaka prozā” uz sarunu aicinām literatūrzinātnieci Māru Gruduli, kura palīdz ieraudzīt sadzīvi, laikmetu, kādu Aleksandrs Čaks aprakstījis savos darbos, īpaši prozā.