Čaks, kas aģitē par padomju varu. Čaks, kurš drīzāk ir ciniķis, nevis lirisks mīlētājs, Čaks, kuru atklājusi Silvija Radzobe, bet līdz galam iesākto pabeigusi Zane Radzobe. Kultūras rondo par monogrāfiju “Čaks un laiks” pārrunājam ar tās redaktori Zani Radzobi.

Aleksandra Čaka jubilejas gada pašā izskaņā iznāca Silvijas Radzobes grāmata „Čaks un laiks”. Tas nav jubilejai pieskaņots izdevums, tas ir teātra zinātnieces Silvijas Radzobes mūža pētījums, kuru viņai neizdevās pabeigt. Grāmata iznāca viņas meitas, teātra zinātnieces Zanes Radzobes redakcijā. Un grāmatā paliek pētniecībā svarīgi jautājumi, kuriem visticamāk neiespējami rast dokumentos balstītas atbildes.

Zane Radzobe priekšvārdā raksta:„Mamma mūžībā tika aizsaukta 2020. gadā, ļoti strauji un negaidīti. Neilgajā slimības laikā viņa nespēja strādāt, taču paspēja parūpēties par to, kas viņai dzīvē bija svarīgākais – mani, Kuivižiem un Čaku. Šī grāmata ir tapusi tāpēc, ka es viņai apsolīju – manuskripts tiks pabeigts un izdots.”

Tagad grāmata ir izdota apgādā „Zinātnē”, bet Zane Radzobe ir piekritusi sarunai nedēļā, kad paziņotas Normunda Naumaņa balvas mākslu kritikā. Zane ir bija no četriem nominantiem. Tāpēc būs arī sarunas daļa par kritiku.

Bet svarīgākais tomēr par Čaks, tāpēc atgādināsim arī sarunu 2017. gada Kultūras rondo, kad studijā bija Silvija Radzobe un tikko bija iznācis „mazais Čaks”- „"Kosmopolītu" lieta un Aleksandrs Čaks”.

2022. gada sākumā mēs turpinām sarunu ar Zani Radzobi, kuras redakcijā tagad iznācis „lielais Čaks” – Silvijas Radzobes „Čaks un laiks”.

Silvijas Radzobes grāmata noslēdzas ar nodaļu „Cilts grāmatas nolaupīšana. Iespējamie cēloņi” par Čaka ģeniālo dzejas darbu „Mūžības skartie”. Iespējams,  Barikāžu atminēšanās un pasaules nemierīgo svārstību laikā   „Mūžības skartie’’ lasāmi atkal un atkal no jauna.