Dārtas Ceriņas iespaidi pēc filmas "Marijas klusums" pirmizrādes Berlīnes kinofestivālā

Sazināmies ar kino kritiķi Dārtu Ceriņu, kura dalās iespaidom pēc Dāvja Sīmaņa filmas „Marijas klusums” pasaules pirmizrādes Berlīnes kinofestivālā.

Savukārt Dārta Ceriņa Berlīnē uzklausīja Barbaru Vurmu, festivāla "Foruma" sadaļas, kurā arī iekļauta Dāvja Sīmaņa filma, vadītāju. Viņa skaidro un komentē, kā notiek filmu atlase festivālam.

Dārta Ceriņa: Varbūt varat pastāstīt par "Forum" sadaļas īso vai garo vēsturi? Šobrīd programmai ir vairāk nekā 50 gadu, tai tiekot iedibinātai 1971. gadā, un kā šis gads joprojām iemieso tās vērtības, kuru dēļ programma tika izveidota?

Barbara Vurma: Tas ir sarežģīts jautājums, jo šis ir mans pirmais gads, strādājot kā programmas vadītājai un galvenajai kuratorei. Parasti šo jautājumu man uzdod vienīgi iepriekšējo gadu kontekstā, bet runāt par plašāku vēsturi man ir grūti, jo pati pievienojos "Forum" sadaļas cienītāju lokam divtūkstošajos gados. Taču, jā, tā ir sadaļa, kuru apvij daudzas leģendas – neteiktu, ka tie ir mīti, jo tie ir kļuvuši par reāliem kino faktiem – jo īpaši, ja mēs runājam par vēsturi, atradu vairākus gadījumus [nozīmīgām] filmām [kino vēsturē], kuras piedzīvojušas savas pirmizrādes tieši "Forum" skatē. Jā, tas patiešām bija pagodinājums uzņemties šo darbu.

Pēdējos gados festivālā bija nepieciešams radīt "spēcīgākus profilus" katrai no sadaļām – tamdēļ "Forum" daudzkārt kultivētā interpretācija par eksperimentālo telpu, inovatīviem formātiem, bezbailīgām filmām man personīgi kļuva nedaudz par šauru. Nevarētu teikt tā, ka filmas kļuva "mazākas" – tie bija trauslāki formāti, nākot no ģeogrāfiskajām un estētiskajām perifērijām –, tomēr es ceru, ka tā vēl joprojām ir drosmīga sadaļa.

Es to mēģināju "atvērt" ar žanru palīdzību. Piemēram, tīras sagadīšanās rezultātā filma, kas iesāka programmu, ir Anjas Solomonovicas (Anja Salomonowitz) filma "Guļot ar tīģeri" (Sleeping with a Tiger) par Mariju Lasnigu (Maria Lassnig), kura bija austriešu avangarda gleznotāja un eksperimentālā kino veidotāja. Protams, viņas filmas atklāja tieši "Forum" skate, par ko uzzināju vienīgi vēlāk. Sadaļā ir biogrāfiska filma par Francu Fanonu (Frantz Fanon), kā arī filma, kas ir gan biogrāfiska drāma, gan arī daudz kas vairāk par biogrāfiju, proti, filma "Marijas klusums" par Mariju Leiko. Mums ir spēcīga žanra filma no Dienvidkorejas – "Exhuma". Teiktu, ka kopums ir daudz plašāks – diapazonu, formātu daudzveidības un estētikas ziņā –, bet tomēr es teiktu, ka ir gana daudz esejas filmu, dokumentālie darbi, un darbi, kas klātbūtnes ziņā nav vienīgi sieviešu kino režisoru darbi, bet arī ekrāna varones ir sievietes.