Dzejas dienu balvu ieguvuši Jānis Hvoinskis un Raimonds Ķirķis

Dzejas dienu balvai, kas kā festivāla tradīcija atjaunota jau trešo gadu, šogad tika nominēts Krišjānis Zeļģis par krājumu "Skaistuma klātbūtne", Elvīra Bloma par savu darbu "Izdzēstie attēli", Jāņa Elsberga atdzejotāja darbs pie Čārlza Bukovska dzejoļiem un Eināra Pelša veikums pie Osipa Mandelštama dzejoļu tulkošanas.

Žūrijai nespējot izšķirties par vienu laureātu, ar Dzejas dienu balvu apbalvoti divi – Jānis Hvoinskis par krājumu "Mūza no pilsētas N" un Raimonds Ķirķis par krājumu "Kartes".

Raimonds Ķirķis ir dzejnieks, atdzejotājs un literatūrkritiķis, studē kultūras teoriju Latvijas Kultūras akadēmijā. Atdzejojis Vistana Hjū Odena, T. S. Eliota, Sohrāba Sepehrī, Forūgas Farohzādas un citu dzejnieku darbus, tekstu līdzautors Kristas Burānes dokumentālajai dzejas izrādei ‘‘Netikumīgie’’ teātrī Dirty Deal Teatro, kurā pats arī spēlējis lomu. Pērn saņēmis Normunda Naumaņa Gada balvas 2018 Jaunā kritiķa veicināšanas godalgu.

Dzejas dienu balva, jeb, precīzāk, puse no tās Raimondam piešķirta par dzejoļu krājumu „Kartes”, kurš izdots apgādā „Neputns”. Fragmenti no dzejnieka sniegtās intervijas „Kultūras rondo” šīgada janvārī.

Jānis Hvoinskis latviešu literatūrā debitēja 2009. gadā ar dzejoļu krājumu “lietus pār kanālu e”. Publicējies arī kultūras periodikā, no krievu valodas atdzejojis Maksima Ameļina dzeju, piedalījies Josifa Brodska dzejas izlases atdzejošanā "Neputna" putna samta sērijā un tulkojis Vladimira Nabokova romānu "Kamera obskura". Dzejas dienu balvu autors saņēma par krājumu „Mūza no pilsētas N”, ar viņu uz sarunu satikāmies janvāra sākumā.