Dziesmu un deju svētku nākotne. Pētījums "Tradīcijas anatomija"

Kam domāti Dziesmu un deju svētki? Kādam jābūt svētku koprepertuāram, kāda vieta tajā jāatvēl tradīcijai un kāda jaunradei, Kultūras Rondo studijā pārrunājam ar pētījuma  „Tradīcijas anatomija” autoriem Viesturu Celmiņu un Agnesi Hermani.

Monogrāfijā detalizēti aprakstīts trīs gadu garumā īstenots pētījums par dziesmu un deju svētkiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Pētījums sniedz ieskatu svētku tradīcijā no finansiālā, zīmološanas, repertuāra, emocionālā un daudziem citiem aspektiem.

„Mēs esam uz dziesmu svētkiem skatījušies citā rakursā, nekā līdz šim. Ir arī raksts par dziesmu svētku vēsturi, bet mēs mēģinājām vērtēt kolektīvu veidus, kas ir iesaistīti, skatīties uz dziesmu svētkiem, kā uz tradīciju, skatīties, kāda ir izglītības loma tradīcijas saglabāšanā,” Agnese Hermane.  „Arī par finansiāliem un ekonomiskiem apstākļiem dziesmu svētku procesā. Domāju, ka tās ir jaunas lietas, ko esam atklājuši.”

Hermane skaidro, ka monogrāfijas tapšanas laikā ir savākts daudz datu, bijuši vairāki pētījumi un aptaujas, iesaistot tajās dalībniekus, kolektīvu vadītājus Latvijā un diasporā, kolektīvu dibinātājus un svētku koordinatorus pašvaldībās.

Grāmatā iekļauti 13 raksti, kurus veidojuši gan pieredzējuši pētnieki, jauni Latvijas Kultūras akadēmijas kolēģi.

„Mūsu fokusā bija nevis repertuārs un repertuāra pulēšana vai precizēšana koriem, deju un pūtēju kolektīviem, bet tas, ka dziesmu svētki ir virkne ar pakalpojumiem, kas tiek veikta,” norāda antropologs, arī viens no monogrāfijas autoriem Viesturs Celmiņš.

„Dziesmu svētku kopiena galvenokārt interesējas par repertuāru, (..) mēs skatījāmies uz parastākām lietām – autobusi, IDkartes, maisiņi, nokļūšana un tādas,” turpina Celmiņš. „Nonācām pie tā, ka daudz enerģijas veltām tam, ka repertuārs mainās. Bet būtiski ir tas, ka svētkus veido iedzīvotāji. Dziesmu svētku process mainās un mainās arī sabiedrība. Tas, kas ir mainījies pēdējo piecu gadu laikā, ir tas, ka cilvēki aktīvi grib līdz darboties svētkos un pēdējos piecus, septiņus gadus to var arī izdarīt.”

Celmiņš norāda, ka turpmāk jāņem vērā, ka sabiedrība gājusi uz priekšu, katrs ir eksperts.