Latvijas Nacionālā teātra režisors, aktieris un pedagogs Edmunds Freibergs 12. augustā svinēs savu 70. dzimšanas dienu. Svinēs tā, kā pats vēlas, aizbraucot uz Bordo Francijā. Pirms viņš devies uz Bordo, Kultūras Rondo studijā kopā ar Edmundu Freibergu atceramies viņa ienākšanu teātrī, panākumus ar Antona Čehova lugu “Tēvocis Vaņa” Kolmāras (Francija) "Comedie de l'Est" teātrī un aizraušanos ar operu. Saruna arī par par ceļošanu, domāšanu, lomām un daudz ko citu arī mazliet ar franču akcentu.

“Bērnībā man patika dzimšanas dienas, jo mamma cepa rolbiskvītu un vārīja kakao. Tad vienu brīdi jaunības gados arī patika, bija daudz draugu, pasēdēšanas bija omulīgas un jaukas. Ar gadiem svinu daudz atturīgāk,” sarunā atklāj Edmunds Freibergs.

Pēdējos gados parasti viņš kopā ar māsu aizbrauc pie mammītes uz kapiem un tad abi kopā paēd garšīgas pusdienas.

“Nekādas lielas balles nerīkoju. Tikai 60. dzimšanas dienu svinēju teātrī kopā ar kolektīvu un skatītājiem. Kā teica Alfrēds Jaunušāns - vienreiz mūžā kaut ko tādu vajag,” bilst Freibergs.

Dāvana sev – ceļojums uz Franciju – nav ne kaprīze, ne nejauša izvēle. Freiberga Francijas mīlestība sākusies jau studiju gados. Bet mīlestības pret Franciju vainagojums bija iespēja stažēties Parīzē un 1993.gadā un 2012. gadā iestudēt Kolmāras teātrī “Comedie de l'Est” Čehova lugu “Tēvocis Vaņa”.

Savukārt ceļošana ir viena no Freiberga patikšanām.

“Man patīk garšīgi paēst. Man patīk ceļot, man patīk paslinkot, man ļoti patīk laba grāmata. Kad es satieku labu grāmatu, esmu vienkārši laimē, tad es gaidu to brīdi vakarā, kad tieku pie tās grāmatas klāt.

(..) Skaista satikšanās ar grāmatu un brīnišķīga lieta,” stāsta Freibergs.

Runājot par jubilejas sezonu Nacionālajā teātrī, Freibergs atklāj, ka izvēlējies iestudēt Harija Gulbja “Cīrulīšus”, galveno lomu uzticot aktrisei Lāsmai Kugrēnai.

“Tā bija mana izvēle. Hariju Gulbi uzskatu par vienu no labākajiem Latvijas dramaturgiem. Nenormāli aktuāla, rakstīta 1974. gadā par mājām, kas iet bojā, par pamestajiem laukiem, par ģimeni. Īstā klasika esot tā, kuras tēmas ir mūžīgas. Šī tēma, man liekas, pašlaik ir ļoti aktuāla. Tā nav tāda viennozīmīga, ka tas ir slikti vai labi,” uzskata Freibergs.

Freiberga gan kā aktiera, gan režisora mūžs ir arī cieši saistīts ar Latvijas Radio un Radioteātri. Toreiz, 11-12 gadus veco Pārdaugavas puiku Radio ievedusi režisore Herta Naudiņa.

“Bija laiks, kad cēlos un gūlos radio, lasījos dzīvos, piedalījos raidlugās, humora raidījumos. Tad bija klusuma pauze, kad vispār Radioteātrim laikam gāja švaki. Tagad esmu ļoti pateicīgs Radioteātrim, ka man ir iespēja atgriezties. “Mākslas detektīvi” sagādāja lielu gandarījumu,” atminas Freibergs.

Bet stāstot par aizraušanos ar teātri vispār, Freibergs min, ka interese par to bijusi jau kopš bērnības.

“Interese par teātri radās agrā bērnībā, reālā dzīve bija tāda pelēka. Māsa, kas jau bija teātri redzējusi, viņa kaut ko iestāstīja, mēs izveidojām istabas teātri un mēs viens otram spēlējām pašsacerētas ludziņas. Intuitīva vēlēšanās to dzīvi padarīt krāsaināku,” stāsta Freibergs.

Viņš ir gandarīts, ka nokļuvis teātrī.

“Nezinu, kā mana dzīve būtu izvērtusies, ja nebūtu teātra. Visu mūžu esmu juties piederīgs, kā savā vietā,” vērtē Freibergs. “Jebkurš radošs darbs ir smags, bet tā ir tāda pasaule, ko nekas cits nevar iedot.

Kad tu vari kā režisors radīt jaunu pasauli, vari ieiet citu cilvēku ādā un dzīvot. Un izbaudīt emocijas, ar kurām vienkāršajā dzīvē neesi saskāries. Liela laime, ka nonācu teātrī. Kaut ne viss bijis labi, bijuši kreņķi, esmu kritizēts un sists.”

Paša iestudēto darbu Top 3 Freibergs atzīst, ka nevar nosaukt. Viņam tuvas studentu diplomdarbu izrādes, bet kā mīļākās min Andreja Upīša “Zaļās zemes” iestudējumu Nacionālajā teātrī, Kolmārā iestudēto “Tēvoci Vaņu” un vienu no saviem jaunākiem iestudējumiem Nacionālajā teātrī - “Mīla zem gobām”. Tāpat režisors atzīst, ka viņam tuvs ir iestudējums “Sudraba slidas”, kas jau kuro gadu teātra repertuārā atgriežas Ziemassvētku laikā.

Iespēja tikties ar Edmundu Freibergu būs 23. augustā Teātra muzejā „Sarunās Smiļģa kabinetā”.