Federiko Garsijas Lorkas darbu iestudējumi uz Latvijas teātru skatuvēm

Federiko Garsijas Lorkas dramaturģiju esam varējuši iepazīt Latvijas teātros dažās slavenās un arī savdabīgās lugās. Kāpēc spāņu mākslinieks mums ir saistošs un kur slēpjas viņa traģisma vitalitāte, Kultūras Rondo studijā pārrunājam ar dzejnieku un tulkotāju Edvīnu Raupu, kura tulkojumā nākusi klajā Federiko Garsijas Lorkas lugu izlase, un režisori Ināru Slucku, kura Latvijas Nacionālajā teātrī iestudē izrādi "Tukšais zieds", tā pamatā ir Federiko Garsijas Lorkas darbs „Jerma”.

Krājumā, ko izdevis Jāņa Rozes apgāds, var lasīt piecas viņa ievērojamākās lugas: “Brīnumainā kurpniece”, “Dona Perlimplina un Belisas mīlestība, ko viņu dārzs vien zina”, “Asins kāzas”, “Jerma” un “Bernardas Albas māja”, tās papildina izsmeļošs tulkotāja priekšvārds, Lorkas lekcija par teātri un īss autora dzīves un daiļrades pārskats.

Ināras Sluckas veidotajam iestudējumam pirmizrāde gaidāma 2020. gada martā. Jerma ir sievietes vārds Latvijā vēl ne reizi neiestudētā izcilā spāņu dramaturga un dzejnieka, mākslinieka un komponista Federiko Garsijas Lorkas lugā “Jerma”, kas veido trešo daļu tā saucamajā lauku lugu triloģijā, pie kuras pieder arī “Asins kāzas” un “Bernardas Albas māja”.

Vienlaikus Jerma ir vārds, kuram ir sava nozīme spāņu valodā. Jerma ir tukšziede. Sieviete, kam nav bērnu. Sieviete, kas palikusi ar tukšu klēpi. Nav bijis iespēju. Nokavēts. Kā ar to sadzīvot, lai tukša un auksta nepaliktu arī sirds? Vai šo sāpi var nepārvērst traģēdijā? Kā skatīties uz pasauli, kurā skraida, aug, palaidņojas citu bērni. Un ja nu tomēr ir cerība, bet tai ir sveša vīrieša vaibsti?