Gundega Repše Valsts simtgadi tvērusi savā dienasgrāmatā, kas tagad pārtapusi eseju grāmatā „Škiču burtnīca. Simts”. Kultūras Rondo studijā jauno grāmatu pāršķirstām kopā ar rakstnieci Gundegu Repši

Autore grāmatas žanram devusi apzīmējumu dokumentālā esejistika, bet lasītājs tajā izlasīs rakstnieces dienasgrāmatu, kuras ieraksti, izjūtu un vērojumu apraksti tapuši Latvijas valsts simtgades gadā.

To gan es sev pateicu, ka tas nebūs parastais ierakstu gadiņš, kur depresija – optimisms, depresija – optimisms, bet ar tādu zemapziņas fokusu uz to, kā valsts spoguļojas manī un kā es spoguļojos valstī, vai vispār mums ir kādas attiecības,” Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” stāsta Gundega Repše.

“Atsvešinājums paralēli sienās ir iemūrēts pēdējos gados. Vienlaikus arī nostaļģija un eksaltētais pacilājums, nu ir tie simts gadi, un tas ir kaut kas unikāls viena cilvēka dzīvē to piedzīvot. Un kā tas ar mani notiks,” turpina Repše.

Ieraksti aptver vienu gadu – no 2017.gada 18.novembra līdz 2018.gada 18.novembrim.

“Līdz 18. novembrim 2017. gadā biju izdomājusi, ka rakstīšu. Man bija dusmas, ka latviešu literatūra ne ar kādiem notikumiem un pasākumiem tajā svinību gada programmās nav atrodama. Izņemot to, ka uz dažām dienām visi transportējas uz Londonu. Man likās šausmīgi, ka uz vietas nav nekā,” skaidro Repše.

Rakstniece bilst, ka viņa vēlējusies atklāt tiešo to, kas notiek ar viņu, neatspoguļojot oficiālos pasākumus. Interesants pašai bijis arī dokumentālās montāžas process, “kad izmetu laukā ļoti privātas vēdersāpes vai privātus pārdzīvojumus, kas neizturēja viena gada laika sietu”.