“Timotijs Snaiders ir neparasts vēsturnieks, viņš pieder augstākai līgai zināmā mēra piederīgs. Viņa pētniecības saknes ir Viduseiropas vēsturē 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā – Polija, Ukraina, Vācija,” atzīst Gustavs Strenga. “Viena no pirmajām ievērojamākā grāmatām “Sarkanais princis” - stāsts par kāda Habsburgu prinča Vilhelma nacionālās apziņas rašanos. Viņš izvēlējās būt par ukraini un Snaiders šajā darbā paskatās uz visu Eiropas vēsturi 19. un 20. gadsimta mijā.”
Populisms un divdesmitā gadsimta totalitārisma traģēdijas - nacisms un komunisms. Tiešas analoģijas darbā "Par tirāniju” saskata angliski rakstošais Austrumeiropas vēsturnieks, Jeila Universitātes profesors Timotijs Snaiders (attēlā). Kultūras Rondo studijā par Snaideru un viņa skatījumu uz 21. gadsimta politisko nākotni pārrunājam ar filozofu Arti Sveci un vēsturnieku Gustavu Strengu.
„Tirānijai tu pakļaujies tajā pašā brīdī, kad neievēro atšķirību starp to, ko gribi dzirdēt, un to, kā ir patiesībā. Šī atteikšanās no realitātes var šķist dabīga un tīkama, taču rezultāts būs tava bojāeja kā indivīdam, - un tādējādi sabruks jebkura politiskā sistēma, kas atkarīga no individuālisma,” raksta Timotijs Snaiders grāmatā “Par tirāniju”, kas tagad izdota arī latviski.
Amerikāņu vēsturnieks Timotijs Snaiders nesen viesojās Rīgā un lasīja lekciju Jesajas Berlina piemiņai veltītā pasākumā.
“Zināmākais Snaidera darbs ir “Asinszemes”, tas arī ir par Viduseiropu totalitāro režīmu laikā, kur viņš skatās uz telpu no Oderas līdz Volgai, kā telpu, kur divi totalitārie režīmi ir veikuši neiedomājamus noziegumus. Viņš skatās uz šiem notikumiem no 30. gadu beigām līdz pat 50. gadiem kontekstā, ne tikai uz Staļina vai Hiltlera noziegumiem," analizē Gustavs Strenga.
"Tas ir viņa vēsturnieka devums. Viņš spēj paskatīties uz vēsturi konceptuāli. Viņš ir talantīgs kompilators vārda labajā nozīmē."
Artis Svece bilst, ka klausās Snaidera lekcijas internetā un uzmanību viņš piesaistīja ar komentāriem par mūsdienu Austrumeiropu. “Mums viņš ir svarīgs, ka pievēršas šim reģionam un spēj par to runāt veidā, kas saprotams un svarīgs ne tikai mums, austrumeiropiešiem,” vērtē Artis Svece.
“No vēsturnieka par publisko intelektuāli viņš kļuvis pēdējo pāris gadu laikā. (..) Šo viņa darbības jomu ir ietekmējuši notikumi ASV un Eiropā: “Brexit”, Trampa nākšana pie varas, Eiropā galēji labējo veiksmīgie rezultāti. Viņš to dara mērķtiecīgi, apzinājies, ka cilvēki klausās tajā, ko viņš saka vai raksta. Manuprāt, viņš izjūt zināmu misijas sajūtu runāt par notikumiem tagad,"uzskata Gustavs Strenga.
“Domāju arī Ukrainas notikumi bija zināms pavērsiens vēl pirms Trampa un “Brexit”,” atzīst Artis Svece. “Tad viņam pievērsa uzmanību kā Austrumeiropas ekspertam, viņš sāka iziet ārpus vēstures lauka.”
“Rīgas lekcijā bija ārkārtīgi kritisks, pozitīvi kritisks, tā bija viena no vērtīgākajām idejām,” norāda Gustavs Strenga.
“Viņš ļoti skaidri parāda, kā Eiropā totalitārie režīmi iznīcināja sabiedrības, valsts institūcijas. Tās ir sekas, ar kurām dzīvojam 21. gadsimtā. Ja paskatāmies, kāda ir mūsu neuzticība vienam pret otru, pret institūcijām, pret politiķiem un vēlētām amatpersonām, tas sakņojās tajā, ka abi totalitārie režīmi – nacistu un komunistu – pilnībā iznīcināja Latvijā sabiedrības struktūru. (..) Mēs joprojām dzīvojam ar 20. gadsimta traumu. Tas jāmēģina novērst, mums nebūt jāsēž tikai ekrāna priekšā, bet jāmēģina sadarboties, sarunāties, kad vajag, varbūt iziet uz ielas. Mēs atšķiramies šajā ziņā no Rietumeiropas un ASV," vērtē Gustavs Strenga.
Artis Svece uzskata, ka Snaidera grāmata "Par tirāniju" būtu jāiesaka lasīt jauniešiem skolā.
“Snaidera grāmatām, kas tulkotas latviski, ir liela ietekme. Tas parāda, ka Latvijā ir maz no citām valodām tulkotu būtisku vēstures vai filozofijas darbu,” bilst Gustavs Strenga. "Gribētos, ka tulkotu 20. gadsimta vēstures klasiķus latviski, gan aktuālos vēsturniekus, kas raksta svarīgas grāmatas. Intelektuāļi izlasīs vāciski, angliski, franciski, jauniem cilvēkiem šīs grāmatas būtu nepieciešamas latviešu valodā. Tā ir būtiska mūsu kultūrtelpas problēma."
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X