“Šī izstāde ir ļoti cilvēciska un parāda somu nacionālo mentalitāti, ka viņi ir praktiķi, stabili stāv uz zemes, ir tuvi dabai un to, ka ir demokrātiska valsts. Nevis ar ārišķību, bet reāli demokrātiska," raidījumā Kultūras Rondo izstādi “100 priekšmeti no Somijas” vērtē Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā vadītāja Inese Baranovska.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā ir aplūkojama izstāde “100 priekšmeti no Somijas”. Tas ir veltījums Somijas valsts neatkarības simtgadei un piedāvā lielisku iespēju intriģējošā un kreatīvā veidā uzzināt pašu somu viedokli par Somiju un somiskumu.

“Slavenākā lieta ir Alvara Ālto radītā vāze “Savoja”, un izstāda nevis pašu vāzi, bet koka formu, kurā tika atlieta šī vāze,” izstādes priekšmetus raksturo dizaina un arhitektūras kritiķe Kristīne Budže. “No Alto ir intersanta arī Aino Marsio-Ālto glāzīte, kas ir blakus gadam ar klepus tabletēm, kas liekas konteksts, kā lietas rodas. Tāpat Mari Meko strīpainais krekls. Gana slavena ir it kā ledū iekausētā spuldzīte, lampa, kas gandrīz visās somu dizaina antoloģijās tiek izmantota. Arī plašākā publikā mazāk zināms, ko somi piemin savās antoloģijās – tehnikas dizains, kokapstrādes traktoru modelīši, ar to somi paši lepojas, ar meža industriju.”

Kritiķe arī uzskata, ka “skandināvu dizains bez somiem nebūtu skandināvu dizains”. Somu dizainu skandināvu dizaina kopainā izceļ atsevišķu personību spēks. 

Izstāde ir gudri politiski veidota priekšmetus atlasot. Priekšmetiem, kas ir šķietami ikdienišķi, tiem ir apakšā stāsts.

Uz Rīgu tika atvesta unikāla 100 objektu kolekcija, kas parāda dinamisku, panākumiem pilnu un radošu valsts attīstības ceļu, pa kuru somi atnākuši līdz mūsdienām. Ekspozīcijā katru neatkarības gadu raksturo viens priekšmets ar ikdienišķu, inovatīvu vai humoristisku nokrāsu un savu pārsteidzošu stāstu. Somijas dizains ir slavens visā pasaulē, tāpēc izstāde vispirms asociējas ar tādiem jēdzieniem kā “Made in Finland” un “Designed in Finland”. Tomēr galvenokārt ekspozīcija skaidro, ko nozīmē dzīvot Somijā jeb “Life in Finland”.

Somijas institūta Igaunijā direktore Anu Laitila iepazīstina ar izstādes ideju.

“Ideja nāk no Britu muzeja, pirms dažiem gadiem tur notika izstāde „Pasaules vēsture 100 objektos”. Savukārt mēs guvām iedvesmu no Somijas simtgades un logo, kas simbolizē „Kopā”. Līdz ar to ideja attīstījās, un mēs izstādi gribējām rādīt ne tikai Helsinkos un Tallinā, bet arī citās Eiropas valstīs. Mēs nevēlējāmies vēstīt tikai par to, kādi priekšmeti vai kādi dizaina objekti gatavoti Somijā, bet gan atklāt dzīvi Somijā 100 gadu garumā, atklāj Anu Laitila.

“Somu dizainā galvenais nav luksusa vai dārgi dizaina priekšmeti, Somijā dizains domāts ikvienam, katrā ģimenē ir kāds dizaina priekšmets virtuvē, valkātājam kājās, vai tas ir kāds priekšmets bērniem. Mēs vēlējāmies stāstīt par priekšmetiem, kas domāti ikvienam.”

“Šī nav somu dizaina kanonu izstāde, tā nav arī pašu skaistāko dizaina priekšmetu parāde, taču šiem priekšmetiem ir stāsts un sajūtas,” atzīst izstādes kuratore Anna Kortelainena, viņa ir arī rakstniece un mākslas vēsturniece. “ Pirmais priekšmets, ko rādām ir priežu mizas maize no 1917.gada. Tas ir drūms laiks, kad sākām veidoties kā nācija. Bija kara laiks, valdīja bads, un cepa priežu mizas maizi. Tāds ir sākums.

Savukārt jaunākais priekšmets izstādē ir jaundzimušā pūriņš. Tas vieš optimismu un ir laimīgs stāsts. Tieši šāds pūriņš nonāca arī prezidenta pilī Helsinkos, jo prezidenta kundzei nesen piedzima bērns. Katra ģimene Somijā bez maksas saņem šādu pūriņu, protams, arī pirmā lēdija. Tāda ir demokrātija.”

“Es neticu horoskopiem, bet es ticu gada skaitļiem, mūžiem un paaudzēm,” stāstu turpina Anna Kortelainena. “Kad šajā izstādē atrodat savu dzimšanas gadu vai savu vecāku, vai bērnu dzimšanas gadu, tas sasaista jūs un jūs domājat, šī ir mana paaudze – priekšmets, arhitektūra, grāmatas, kas iznākušas šajā gadā, izgudrojumi Latvijā vai pasaulē, arī mūzika… tas ir svarīgi, tā ir jūsu paaudze. Es ceru, ka šī izstāde atspoguļosies katra apmeklētāja sirdī.

Divi izstādes priekšmeti nāk no pašiem ziemeļiem, no Ivalo, gan ziemeļbrieža svētku sakas, gan sāmu skrituļdēlis. Pirms diviem gadiem, kad turp devāmies, bija mīnus 30 grādi, patiešām auksts, varēja redzēt dvašu un es steidzināju: iesim iekšā, iesim iekšā. Debesis bija tik zilas un sniegs tik balts, tad es sapratu, no kurienes nāk mūsu karoga krāsas, tās nāk no Inari apgabala, nevis no Helsinkiem. Turklāt katram tur ir ragavas, neviens tur neko nenes, visu velk ragavās, tas bija tik eksotiski."