"Andris Breže. Gaismas konstruktors" - šādu metaforu savai grāmatai par mākslinieku izvēlējusies mākslas zinātniece Santa Hirša. Grāmatu izdevis apgāds "Neputns".

"Galvenais uzdevums bija izgaismot šo nozīmīgo personu Latvijas laikmetīgās mākslas vēstures kontekstā," sarunā raidījumā Kultūras Rondo atklāj mākslas zinātniece Santa Hirša.

Autore atzīst, ka pēdējos divus gadus daudz laika un domu veltījusi Andrim Brežem. Gan profesionāli, gan personiski viņš šobrīd ir nozīmīgs mākslinieks.

"Līdz galam kā mākslinieks atklājās tikai strādājot pie grāmatas. Līdz galam viņu sapratu, kad bija iespēja iedziļināties viņa daiļradē, meklēt kopsakarības, meklēt īpašas rokraksta iezīmes," bilst Hirša.

Hirša stāsta, ka darbs bijis sarežģīts, jo Andra Brežes darbi nav tādi vienkārši objekti, ko var piekārt pie sienas kā gleznas vai kaut kur glabāt. Turklāt daudzi darbi, kas aplūkoti grāmatā, nav saglabājušies un tos būtu grūti rekonstruēt. Tāpēc daudz laika prasīja materiālu vākšana un apzināšana.

Grāmatas autore atzīst, ka labu mākslinieku daiļrades būtību ir grūti vienā formulā aptvert. "Brežes gadījumā tas ir vēl sarežģītāk, jo viņa māksla ir ļoti daudzslāņaina. Tu it kā "atkod" vienu līmeni un ieraugi piecus vēl interesantus slāņus, kas savā starpā gan kontrastē, gan papildina," analizē Hirša.

"Ja es mēģinātu to formulēt, man šķiet, ka viņa spēja saskatīt mākslinieciskas daudznozīmības ļoti triviālās lietās, materiālā kultūrā, kurā dzīvojam, dažādās komunikāciju zīmēs. Pamanīt kaut ko daudznozīmīgu un vienlaikus arī dažādas laikmeta pretrunas atsedzošu lietās, kuru mēs, parastie cilvēki, nepamanītu un neiedomātos," raksturo Hirša.

Grāmatas dizaineris Armands Zelčs savu darbu salīdzina ar kerlinga spēli, kur ir apjoms, kas virzās, un ar slotiņu mēģina trajektoriju viegli koriģēt nevis izmainīt.

"Mans piegājiens ir, ka informācija nosaka to, kādam jāizskatās dizainam. Kad saņemu informāciju, izpētu un saprotu, ko var uztaisīt," norāda Armands Zelčs.

Lai arī mākslinieks Andris Breže ir arī pazīstams kā dzejnieks Andris Žebers, grāmatā apzināti nav iekļauta viņa dzeja.

"Tomēr esmu mākslas vēsturniece, aiz cieņas pret literatūrzinātniekiem domāju, ka man nevajadzētu rakstīt par viņa dzeju.

Man neliktos pareizi, ka dzejas pētnieki analizētu viņa mākslas darbus, līdz ar to man šķiet, ka man nevajadzētu naivi interpretēt viņa dzejas pasauli," vērtē Hirša un atzīst, ka ir iedziļinājusies Brežes dzejas pasaulē, jo ir daudz interesantu paralēļu.

Vēl zīmīga sakritība ir, ka grāmata iznāk “interesantā laikā”, kā to dēvē Hirša, jo Andra Brežes darbība ir bijusi saistīta ar laikmeta pretrunām un kolīzijām, viņš ienāca māksla Atmodas laikā, kas bija sarežģīts un būtisks laiks. Arī savos darbos mākslinieks cenšas atsegt laika struktūras, laiku kā fenomenu.

.