“Liriskais skarbums” - tāds nosaukums dots jaunākajai izstādei Mūkusalas Mākslas salonā. Izstādes kuratore Diāna Barčevska veidojusi ieskatu pagājušā gadsimta 60.gadu sākuma glezniecībā, izceļot gaišas, optimistiskas un priecīgas intonācijas.

Izstādē pārstāvēti mākslinieki, kuriem 60.gadi bija jaunības laiks, un viņu darbi demonstrē modernizācijas stilistiku.

Mūkusalas Mākslas salona Lielajā zāle šoreiz dominē portreti, daudz ziedu gleznojumu, arī pilsētas ainavas un pilsētnieki. Vienā zāles daļā arī neliels 60.gadu dzīvokļa interjera fragments, ar mēbelēm, traukiem, porcelāna figūrām, arī ar radioaparātu un tā laika televizoru, kurā redzami 60.gadu kinohronikas kadri.

Izstādes kuratore Diāna Barčevska, ekspozīcijas atklāšanas dienā tērpusies atbilstoši tā laika modei, taču vispirms skaidro, kāpēc izstāde ieguvusi nosaukumu „Liriskais skarbums” un kāda saistība ar konkrēto laiku.

"Intonācijas darbos ir gaišas, optimistiskas, gandrīz priecīgas, jo krāsas ir košas un tīras. Lirisms te ir. Kāpēc tas skarbums? Skarbais stils ir oficiāli definēts mākslas stils latviešu mākslā, savukārt tā pirmsākums nav lirisks. Tas sākās 50. gadu beigās un bija saistīts ar heroiskiem strādniekiem, darbaļaužu ainām, darba ainām, kur mākslinieki gleznoja un veidoja ar skarbām intonācijām," skaidro Diāna Barčevska.

"Šeit izteiksmes paņēmiens, otas raksts, krāsas uzliciens ir to skarbumu saglabājis un attīstījis vēl intensīvāk, bet šis noskaņojums ir mainījies. Mainījās arī tēmas, ienāca jauna paaudze, talantīga paaudze, kas bija jauni, prieka pilni, optimisma pilni.

Šie strādnieki pazuda atkāpās, darbos parādījās vienkārši cilvēki, laikabiedri. Intonācijas izmainījas. Krāsas uzliciens palika skarbs un tas arī bija moderni. Notika attālināšanas no sociālistiskā reālisma."

Kopējās pazīmes šim stilam: vienkāršots zīmējums, skarbs krāsas uzliciens, mazliet deformētas figūras un lokāli krāsu laukumi, ko mākslinieki sāka lietot. Tīras krāsas

Izstāde “Liriskais skarbums” Mūkusalas Mākslas salona Lielajā zālē skatāma līdz 17. augustam.