Jaunie vārdi: dzeju lasa un par sevi stāsta Anna Belkovska

"Mana dzejas būtība atšķiras no manas būtības," par sevi saka Anna Belkovska. Pirmais dzejas krājums, kas viņu spēcīgi uzrunājis, bijis Imanta Ziedoņa “Ceļmallapas”. Bet dzeju rakstīt viņa sākusi, jo kādai frāzei nav varējusi atrast piemērotu stāstu.

Cikls „Jaunie vārdi” iepazīstina ar šībrīža jaunajiem dzejniekiem, kuri piedalās ikgadējās Dzejas dienās un ir pilntiesīgi piepulcējušies saviem vecākajiem kolēģiem. Šodien savu dzeju lasa un par sevi stāsta Anna Belkovska.

Runājot par pievēršanos dzejai, Anna Belkovska atceras konkrētu epizodi no bērnības.

"Es atceros ļoti konkrētu epizodi, es palīdzēju mammai Preiļos kārtot grāmatu plauktu, un atradu Imanta Ziedoņa "Ceļmallapas". Man bija 13-14 gadi, un tas bija pirmais dzejas krājums, kurš mani ļoti spēcīgi uzrunāja, un kopš tā laika es sāku lasīt dzeju,

un tad ap 18-19 gadiem sāku arī rakstīt," atklāj Anna Belkovska.

Jau 10 gadu vecuma viņa rakstījusi stāstus ļoti vecā datorā, bet par dzeju šķitis, ka nevar to rakstīt.

"Man šķita, ka tā ir kaut kāda īpaša spēja [rakstīt dzeju], kura man nepiemīt, bet tad, kā jau minēju, 18 -19 gadu vecumā pie manis atnāca viena frāze, un man nešķita, ka es viņai var atrast stāstu, tāpēc atradu dzejoli,"atminas Anna Belkovska.

Tā frāze bijusi: "Anniņa, lūdzu, izgulies", ko viņai vienmēr atgādinājusi tante.

Anna raksta arī lugas, Liepājas Leļļu teātrī ir iestudēta viena viņas izrāde, drīzumā viņa sāks strādāt pie jaunas izrādes "Dirty Deal Teatro". Un dzeja ietekmē arī dramaturģiju.