Jaunie vārdi: dzeju lasa un par sevi stāsta Gundars Smuidris

"Jaunais ir mēģinātājs radīt cilvēkos emocijas no valodas," uzskata Gundars Smuidris. Viņa dzejoļi, lai arī negatīvi iesākti, vienmēr tas beigsies optimistiski. Bet par skumjām dzejā viņam ir dalītas jūtas.

Cikls „Jaunie vārdi” iepazīstina ar šībrīža jaunajiem dzejniekiem, kuri piedalās ikgadējās Dzejas dienās un ir pilntiesīgi piepulcējušies saviem vecākajiem kolēģiem. Šodien savu dzeju lasa un par sevi stāsta Gundars Smuidris.

"Man ir vienmēr svarīgi, lai, pat, ja dzejolis ir ārkārtīgi negatīvs, beigas būs pozitīvas un tādas optimistiskas. Tas man ir ļoti svarīgi. Un man gribas vienkārši, lai atskaņas nav tik ļoti skaldīgas visu laiku katrā rindiņā. Man gribas, lai ir interesantāks ritms, un es ļoti uz ritmu koncentrējos. Man tas notiek dabiski, bet man tas ir pats svarīgākais, lai tas ritms ir tāds, nu nu varbūt nenosakāms," par saviem dzejoļiem stāsta Gundars Smuidris.

Lai arī Smudris bilst, ka vārdu salikumu jaunais dzejnieks viņu nemulsina un gribētos arī kaut kā vairāk izcelties, pagaidām viņš sarunās neakcentē to, ka raksta dzeju.

Par savu ikdienu viņš atklāj, ka jau otro gadu nav sācis studijas pēc vidusskolas un strādā, un kādu laiku gribētu, lai tā arī paliek.