Jaunais dzejnieks Rihards Ošenieks apgūst kultūrmākslu studijas Kultūras akadēmijā, sevi cenšas uzturēt, strādājot bārā, bet par savu dzeju saka, ka vēlas nostabilizēt sevi ar savu īsto balsi.

Sākam ciklu „Jaunie vārdi”, kas iepazīstina ar šībrīža jaunajiem dzejniekiem, kuri piedalās ikgadējās Dzejas dienās un ir pilntiesīgi piepulcējušies saviem vecākajiem kolēģiem. Šodien savu dzeju lasa un par sevi stāsta Rihards Ošenieks.

"Manuprāt, tas nedaudz varbūt ierobežo kaut kādā ziņā, jo es personīgi reizēm uzskatu, ka uz mani raugās kā uz jauno dzejnieku: tie ir tie jaunie dzejnieki, jaunajiem dzejniekiem raksturīgs ir tas un tipisks tas," vārdu salikumu "jaunais dzejnieks" vērtē pats jaunais dzejnieks Rihards Ošenieks.

Kā personības, kas ietekmējušas viņu, Ošenieks pats min dzejnieku Elisu un dziesminieku un dzejnieku Bobu Dilanu. Arī par saviem darbiem viņš min, ka, iespējams, tie varētu pārtapt arī par kaut ko, kas ir ārpus literatūras uz papīra.

"Es cenšos ievērot kaut kādu ritmiku savos darbos, tāpēc, domāju, kaut kādā veidā viņa varētu tikt adaptēts kādos audiovizuālos darbos. Man ir bijuši piedāvājumi, mēs esam mēģinājuši sarunāt ar pāris jaunajiem mūziķiem kaut kādus kopīgus projektus veidot, bet diemžēl tas nav tā līdz galam nekur attīstījies," min Ošenieks. "Es uzskatu, ka dzeja mūzikā ir ļoti nozīmīgs vispār faktors gan mūzikas, gan dzejas attīstībā. Piemēram, es ļoti cienu grupu "Sigma", kuri ņem mūsdienu dzejnieku tekstus un tiešām veido dziesmas no tiem. Manuprāt, tā ir tikai pozitīva lieta, ka dzeja tiek izmantota citās mākslas platformās."

Savukārt sasauci ar Elisa daiļradi var meklēt Ošenieka darbu vienkāršībā. Vispirms viņš vēlas nostabilizēt savu īsto balsi un tad nodarboties ar sarežģītākiem eksperimentiem.

"Ar savu nesamāksloto, ikdienišķo balsis gribu reprezentēt sevi savos tekstos tādu, kāds esmu ikdienā, un tādējādi varbūt atspoguļot cilvēkus, kādi man ir apkārt, jo es arī esmu daļa no apkārtējās sabiedrības, un man šķiet, ka būtu nepareizi tagad šajā vecumā mēģināt padarīt ar sarežģītiem elementiem savus darbus tādus, kādi tie nenāktu pašplūsmā," uzskata Ošenieks.