Konferencē diskutē par biogrāfiskā romāna jaunākajām tendencēm latviešu literatūrā

Romānu sērijā „Es esmu” iznākušas jau septiņas grāmatas, no kurām pēdējā, Ingas Žoludes „Vendenes lotospuķe” stāsta par rakstnieku un dzejnieku Jāni Poruku. Šī sērija gan nav vienīgais piemērs, kurā tiek risināta reālas personas biogrāfija, tas noris arī uz kinoekrāniem un teātra skatuvēm. Lai pārrunātu biogrāfiskā romāna tendences jaunākajā latviešu literatūrā, aizvadītajā nedēļā Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes rīkotajā konferencē notika attālinātā diskusija.

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes rīkotajā, Starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Jaunākā literatūra Latvijā II” tika skatīti jautājumi par jaunākajiem procesiem dzejā un prozā, atsevišķas sēdes veltītas dažādiem pandēmijas laikā tapušiem tekstiem, antropoloģijas un literatūrzinātnes saskares punktiem, kā arī jaunākajiem biogrāfiskā romāna piemēriem latviešu literatūrā. Tieši par pēdējo tēmu norisinājās attālinātā diskusija. Tajā piedalījās rakstnieks Māris Bērziņš, kura jaunākais romāns „Nākotnes kalējs” biogrāfisko romānu sērijā „Es esmu” vēsta par Viļa Lāča personību; dramaturgs un rakstnieks Lauris Gundars, kura darbs „Svešam kļūt jeb Stāsts par Gunāru A” koncentrējas uz politiskā disidenta Gunāra Astras dzīvi; teātra režisors Elmārs Seņkovs un Latvijas Universitātes humanitāro zinātņu profesors Ojārs Lāms.

Šādā secībā arī skan viņu atbildes uz diskusijas vadītāja, literatūrzninātnieka Artura Skuteļa uzdoto ievadjautājumu: vai diskusijas dalībnieki ikdienā lasa biogrāfisko prozu?

Gan šo diskusiju, gan pārējos konferences videoierakstus iespējams noskatīties sociālajā vietnē Facebook, meklētājā ierakstot „Latvistika Latvijas Universitātē”.