Latviešu žurnālisti šodien var svinēt, jo pirms 200 gadiem iznāca pirmais laikraksts latviešu valodā. 1822. gadā 5. janvārī sāka iznākt “Latviešu Avīzes” (Latweeschu Awises). Par latviešu valodā iznākošo mediju nepārtrauktību divsimt gadu garumā un kultūras notikumu klātbūtni tajos Kultūras rondo pārrunājam ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesori Vitu Zelči.

“200 gadi latviešu avīžniecībai ir lieli svētki,” atzīst Vita Zelče, bet skaidrības labad viņa precizē, ka 5. janvāris ir simboliska diena, jo 1822. gadā spēkā vēl bija vecā stila kalendārs, tas nozīmē, ka būtu jāpieskata vēl 12 dienas, lai īstajā dienā atzīmētu divsimtgadi.

“Bet, manuprāt, 5. janvāris, gada pirmā nedēļa, labāk saistās ar jubileju, jo preses izdevumi savu darbību, kas ir ļoti regulāra, sāka gadā sākumā. Latvijas vēsturē, ne tikai mediju vēsturē, 5. janvāris – pirmais regulārais laikraksts latviešu valodā ir ļoti nozīmīgs datums,” vērtē Vita Zelče.

Laikraksts ar nosaukumu “Latviešu Avīzes”, kas tika tiražēts no sākuma dažos simtos, vēlāk – daudzos tūkstošos eksemplāru un regulāri lietots publiskajā telpā vairākus gadu desmitus, sekmēja vārda latvieši nostabilizēšanos tā laika sociālajā leksikā.

Kārlis Fridrihs Vatsons izvēlējās nosaukumu “Latviešu Avīzes” un to augstu novērtējā Kārlis Skalbe. Viņš „Mazajās piezīmēs”, rakstot par Latvijas valsts nozīmi, viņš uzsvēra, ka „ pašā Vatsona darbā bija jau mūsu nākotnes atminējums. Viņš sauca mūsu tautu vārdā. Šos šķirti dzīvojošos dažādu kungu ļaudis, kuriem, kāds kungs bija, tāds liktenis, viņš ar savu lapiņu aicinājis kopīgām uz bēdām un priekiem.”