Latviešu ornamenta meistars, gleznotājs un arī mākslas kritiķis. Pirmais latviešu mākslinieks, kurš ieviesa metodisku un organizētu zīmēšanas pasniegšanu. Kā Jūlija Madernieka devumu vērtēt mūsdienās, Kultūras Rondo studijā pārrunājam ar mākslas vēsturnieci Rūtu Rinku, "Rīgas Jūgendstila centra" direktori Agritu Tipāni un muzeja pedagoģi Sandru Leikarti.

Atzīmējot izcilā latviešu ornamentu meistara, interjerista, gleznotāja un mākslas kritiķa Jūlija Madernieka 150. jubileju, muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” izveidota ekspozīcija ar Madernieka ornamentiem rotātām grāmatām un nošu izdevumiem, kā arī uzšūts tērps un vainadziņš pēc mākslinieka 1904. gada zīmējumiem.

"Madernieka darbības lauks bija plašs. 1903.gadā pārcēlās uz Rīgu un uzsāka daudzpusīgu darbību. Vispirms bija pedagogs, strādāja vismaz astoņās skolās. Tas bija maizes darbs, bet viņam bija arī izteiktas pedagoga dotības. 1905. gadā atvēra studiju, kurā mācījās daudzi mūsu pazīstamie mākslinieki Ansis Cīrulis, Uga Skulme, Jēkabs Kazāks, Niklāvs Strunke, Jānis Liepiņš, Lūdolfs Liberts," iepazīstina Rūta Rinka.

"Viņš arī uzsāka grafiskā dizaina darbu. Darinājis apvākus virknei grāmatu, Viens no agrīniem zināmiem darbiem ir apvāks Alfrēda Kalniņa solo dziesmu grāmatai, darinājis māksliniecisko ietērpu Poruka stāstiem, Raiņa krājumam "Tālas noskaņas zilā vakarā", lugas "Zelta zirgs" izdevumam," turpina Rinka.

Tāpat 1903. gadā Madernieks uzsāka arī interjerista darbu. Zināms, ka viņš iekārtojis advokāta Friča Alberta dzīvokli un no tā ir saglabājušies zīmējumi un vairākas fotogrāfijas.

"No Madernieka devuma ir daudz saglabājušās kompozīcijas tekstīlijām, vinješu meti ir liels krājums. Ir dažas pēc viņa metiem austas tekstīlijas. Ir dažas mēbeles, bet nav zināms, cik pēc viņa metiem ir izgatavots mēbeļu. Varbūt vēl kas ir saglabājies pie cilvēkiem," atklāj Rinka.

Pētniece ir gandarīta, ka rudenī Dekoratīvas mākslas un dizaina muzejā gaidāmā izstāde būs bagāta.

Agrita Tipāne norāda, ka no jūgendstila perioda nav neviena mēbele saglabājusies, kas izgatavota pēc Madernieka metiem. Tas ir neapzinātais viņa laiks. Pārsvarā darbi ir no 20.-30.gadiem.

Savukārt Rīgas Jūgendstila centrā ir darināts tērps pēc Madernieka zīmējuma.

"Beidzot muzejā ir īsts latviešu mākslinieka dizainēts tērps," gandarīta Tipāne.