Montas Kromas daiļrades vēsturiskie aspekti. Stāsta Pēteris Draguns

Interneta žurnāls "Punctum", trešo festivālu veltot spilgtajai latviešu modernisma dzejniecei Montai Kromai, laidis klajā dzejas grāmatu "Monta Kroma. Re:". Īpaši šim izdevumam, iedvesmojoties no Kromas tekstiem, savus dzejoļus radījuši 23 mūsdienu dzejnieki, tostarp arī Pēteris Draguns, kurš par Montas Kromas daiļrades vēsturiskajiem aspektiem rakstījis arī savu bakalaura darbu Latvijas Kultūras akadēmijā.

„Pie ir manas milzīgās intereses par Montu Kromu nenoliedzami ir vainojams Kārlis Vērdiņš, tie ir dzejoļi, ko viņš man parādīja. Tie dzejoļi, kas man lika domāt par dzeju kā par ļoti intīmu sarunu starp autoru un lasītāju. Tas mani aizrāva, lika kaut mainīti arī savā dzejā un savā pasaules un dzejas uztverē. Man tas šķita gana svarīgi, lai pētītu, dalītos ar saviem atklājumiem. Tā tapa mans darbs,” stāsta Pēteris Draguns.

Montas Kromas pēdējā krājumā „Jānis” (SolVita, 2001) ir daudz vairāk personisku vēstījumu, savā ziņā grēksūdze, ko, stāstot par Montu Kromu, minēja arī Ronalds Briedis, ka „viņa jau faktiski pati savu dzīvi pārvērš par tekstu. Viņa raksta par sevi, saviem iespaidiem, par savu biogrāfiju”.

„Šī bija viena no tādām atziņām, ko es guvu, rakstot par Montu. Par dzejoļu rakstīšanu, ka es negribētu. Negribētu rakstīt dzejoļus par to, kā es rakstu dzejoļus. Es to negribētu piedzīvot,” atzīst Draguns.

Taču jautāts, kas bija tā Montas Kromas prakse, ko viņš iegūst savai dzejai, Pēteris Draguns atbild: „Nebaidīties no uzrakstīto vārdu daudzuma.” Un varbūt tāpēc bija nepieciešams uzrakstīt bakalaura darbu