Turpinām iepazīstināt ar šīgada jubilāra, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja kolekcijām. Arī nauda var kalpot par vēstures liecību – gan monētās, gan vēlāk papīra naudaszīmēs ietverta ne tikai to nominālā vērtība kā apmaiņas priekšmetam, bet arī konkrētās kultūras un politikas ilustrācija, kura vēsturniekiem spēj atklāt arvien jaunus pagrieziena punktus. Līdzīgi ar apbalvojuma un goda zīmēm, kuras vēl bez sava tiešā mērķa – pagodināt – labākajos piemēros uzskatāmas arī par dizaina meistardarbiem.

Numismātikas kolekcijas krājumu veido monētu, bonistikas jeb papīra naudas, kura vairs nav apgrozībā medaļu un faleristikas jeb goda zīmju un apbalvojumu kolekcijas – ap 160 000 glabāšanas vienību.

Nacionāli nozīmīgu faleristikas kolekcijas daļu veido Latvijas Republikas un ārvalstu apbalvojumi. Muzejā glabājas Latvijā vienīgais zināmais Lāčplēša Kara ordeņa pilns komplekts, Latvijā vienīgā Triju zvaigžņu ordeņa ķēde un zvaigzne, kas 1930. gadā piešķirta Latvijas Valsts Prezidentam A. Kviesim, un Viestura ordeņa I šķira.

Medaļu kolekcijā viens no senākajiem eksemplāriem ir ievērojamā medaļu meistara Sebastjana Dadlera 1641. gadā veidotā medaļa, kas veltīta Rīgas ieņemšanas 20. gadadienai.

Kultūras Rondo ceļveži faleristikas un numismātikas pasaulē ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Numismātikas nodaļas vadītāja Anda Ozoliņa un muzeja vēsturnieks Mārtiņš Vāveris. Saistībā ar apbalvojumiem un goda zīmēm muzejam ir padomā kāds jaunums katram vēsturs interesentam, proti, grāmata, veltīta Lāčplēša Kara ordeņa vēsturei.