Pašā saulgriežu laikā, pavadot visgarāko gada dienu un sagaidot visīsāko nakti Viļakas novada Šķilbēnu pagastā pierobežas ciemā Upīte ģimeniskā un mājīgā pasākumā pie ugunskura ieskandināts un ielīgots jaunais tikko kā izdotais folkloras kopas “Upīte” dziesmu albums ar nosaukumu “Padzīdam i....”.

Šis folkloras kopai ir jau ceturtais albums, kas šoreiz veltīts vīru dziesmām, kas aizvadītā gadsimta pirmajā pusē visvairāk dziedātas šaipusē Ziemeļlatgalē.

“Daļa vīru dziesmu ir par mīlestību, daļa par kara tēmu, par to vīri dziedāja pirms 100 gadiem,”

tā folkloras kopas Upīte vadītājs Andris Slišāns, stāstīdams, ka kopumā 17 ziemeļlatgales pusē dziedātās dziesmas, kas šoreiz iekļautas jaunākajā folkloras kopas albūmā savā dzīves laikā no vietējām Upītes teicējām pierakstījis vietējais novadpētnieks, dzejnieks, folklorists nu jau pirms desmit gadiem mūžībā aizgājušais Ontons Slišāns.

“Te latgaliskā izruna ir citādāka nekā citur Latgalē, otrs - Ziemeļlatgalē vienmēr arī karā jājot ir dziedājuši daudzbalstīgi. Arī te [jaunākajā albumā] neviena dziesma nav vienbalsīgi,” skaidro Andris Slišāns.

Dziesmas īsi pirms izcilā novadnieka un arī tēva, vectēva Ontona Slišāna aiziešanas mūžībā dzirdētas un iemācītas viņa vadītajā meistardarbnīcā tepat Upītes Tautas namā.

“Tas ir Ontona pūrs un tad, kad mēs sākām šketināt, jo mums ir precīzi pierakstīts, kuru dziesmu no kura viņš ir pierakstījis. Lielākā daļa dziesmu ir no viņa mammas un tēva pierakstītās un tad daļa ir vēl no citām sievām,” tā Andris Slišāns. “Ontons kad mums stāstīja, viņš tā arī teica – tās ir vīru dziesmas - dažas ir tad kad karā iet, dažas dzied tad kad sapulcējas un dažas tad kad individuāli par savām meitenēm dzied.”

“Bet vēl es atceros arī tādu viņa [Ontona Slišāna] teikto, ka

tie vīri kad tās dziesmas dziedājuši viņi dziedājuši ar tādu spēku vai enerģiju, ka uguns dzisusi lampās,”

atceras Ligita Slišāne. “Mēs gribētu lai mums vēl vairāk to puišu dziedošo būtu, lai viņi tiešām tā sadziedātu, ka lampas dzistu, bet mums vēl ir uz ko tiekties.”

Kā mazi bērni vīru dziesmu meistardarbnīcās, ko vadīja Ontons Slišāns, savulaik piedalījās arī folkloras kopas dalībnieki, viņa mazbērni Kate un Domeniks Slišāni, kuri nu ir 17 dziesmu apdaru autori jaunajā albumā.

Šobrīd abi Kate un Domeniks mācās Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolā tradicionālo mūziku un ir sava vectēva un vecāku iesāktā pārmantotāji, aktīvi iesaistoties šobrīd vecāku Andra un Ligitas vadītās folkloras kopas un nemateriālā kultūras mantojuma centra darbībā.

“Kate jau kādu laiciņu kā pirmajā kursā aizgāja Rēzeknē mācīties sāka teikt, ka nevajag vienkārši dziedāt, bet vajag kaut ko pielikt no sevis. Un tad tam iepriekšējam diskam tikai Kate taisīja apdares,” stāsta Andris Slišāns, piebilzdams, ka šajā albumā apdaru veidošanā palīdzēja arī Kates brālis Domeniks.

“Mans uzdevums bija izveidot katru dziesmu mazliet savādākā stilā, lai šis albums būtu interesants dažādiem klausītājiem, lai būtu tā, ka vismaz viena dziesma patīktu, ņēmu palīgā arī savu brāli,” skaidro Kate Slišāne.

Domenikam ir 16 gadi, Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolā pabeigts tradicionālās mūzikas 1.kurss. Jaunākajā folkloras kopas vīru dziesmu albumā “Padzīdam i...” viņa balsi var dzirdēt katrā albuma dziesmā. “Gan man pašam gribējās gan arī tāpēc, ka ir visai maz tādu jaunu dziedošu puišu mums ir. Albumā man vislabāk patīk dziesma “Tāvs dālam i naudu deve” - tāda stipra un spēcīga man šķiet,” atzīst Domeniks Slišāns.

Jaunā albuma tapšanā kopumā piedalījušies 35 dziedātāji. Līdzās folkloras kopas Upīte dalībniekiem tajā piedalījušies arī Latvijā labi zināmi mūziķi Renārs Kaupers, Kaspars Zlidnis, Jānis Strapcāns, Kristaps un Guntis Rasimi, Katrīna Dimanta, Arnis Slobožaņins un citi. Tāpat ierakstā piedalījies arī Viļakas Romas katoļu draudzes prāvests Guntars Skuteļs. “Ideja jau sen bija dziedāt ar kaut ko . Viļakas novadā ir ļoti daudz folkloras grupu dažādu, un tikai pirms kāda pus gada var teikt, ka Dievs deva man zīmi, ka es tiku šajā folkloras kopā Upīte. Personīgi man mīļākā dziesma ir tā kur skan baznīcas zvani, jo tur tiešām var izjust to visu spēku par ko tur dzied. Man “Padzīdam i mes buoleņi” ir īpaša dziesma.”

Savukārt savdabīgo un amizanto albuma vizuālo noformējumu palīdzējis ar saviem zīmējumiem veidot 10 gadīgais Kates un Domenika brālis Jēkabs Slišāns, kas bijis viņa redzējums par dziedošajiem vīriem.

Viļakas novada Upītes kultūrtelpa iekļauta arī Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, un šis nu jau ceturtais folkloras kopas upīte dziesmu albums “Padzīdam i” ir kā vēl viens apliecinājums tam, ka te pašā pierobežā tiek saglabātas un popularizētas vietējās tradicionālās vērtības un tiek cienīts vēsturiskais mantojums. Un tas ne vien cienīts, bet arī attīstīts piešķiļot tam jaunu mūsdienīgu skanējumu.